5 Latvijas vēsturiskie zvejnieku ciemati, kur vērts iegriezties

Piekrastes senie zvejniekciemi – Ragaciems, Mērsrags, Papes Ķoņu ciems un citi – vilina gan ar tik dažādajām pludmalēm, gan viesu mājām un vasarnīcām kāpās, gan krodziņiem un svaigi kūpinātām zivīm. Vai zināji, ka, piemēram, ostu Rojā savulaik izmantojuši vikingi, bet Kurzemes hercogistes laikā Rojā būvēti kuģi? Raksta turpinājumā pieci Latvijas vēsturiskie zvejnieku ciemati, kuros noteikti vērts iegriezties.

Ragaciems

Ragaciems, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, ir sens zvejniekciems Engures novada Lapmežciema pagastā, dienvidos no Ragaciema raga. Esot Ragaciemā, noteikti apmeklē Ragaciema bāku un pašu ragu, Zvejniecības muzeju, Kupskalna dabas taku, putnu vērošanas torni pie Kaņiera ezera, Ragaciema zivju tirgu un citas vietas.

Starp ciemu un Starpiņupīti atrodas arī septiņus metrus augstā Kuģu kāpa, ar ko saistās vairāki nostāsti. Starp citu, Ragaciema sedums ir vieta, kurā redzami Eduarda Pāvula zvejnieku zābaki no filmas "Ilgais ceļš kāpās".

Mērsrags

Mērsrags ir ciems Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, Mērsraga novada centrs. Nosaukumu ciems ieguvis no Mērsraga zemesraga, kas atrodas ciema ziemeļu daļā un ir izteiktākais rags Rīgas jūras līča piekrastē. Pirmo reizi vēstures avotos tas minēts 15. gadsimtā kā neliels zvejniekciems Rīgas jūras līča piekrastē, tomēr ar to ir saistītas vairākas leģendas.

Mērsrags agrākos laikos dēvēts arī par Mārgrūbi (Mortgrubi – nāves bedre), jo tur dzīvojuši jūras pirāti. Kā vēstī viena no leģendām, jūras pirāti piesējuši govij kaklā lākturi un laiduši to staigāt gar jūras krastu, tādā veidā mānot uz raga akmeņiem kuģus, lai pēc tam tos izlaupītu.

Staldzene

Uz ziemeļiem no Ventspils pilsētas, Kolkas virzienā atrodas Staldzene – sens zvejnieku ciemats, kurā vēl saglabājušās atsevišķas 19. gadsimta zvejnieku sētas. Staldzenes zvejnieki vēl arvien dodas selgā, kā arī rāmos vakaros te bieži vien smaržo pēc kūpinātām butēm.

Staldzenē, starp citu, reiz atradās arī viena no stacijām šaursliežu dzelzceļa, pa kuru kursēja mazbānītis, posmā Ventspils apriņķī. Interesanti ir arī tas, ka 2001. gadā pēc vētras Staldzenes stāvkrastā atklājās bronzas laikmeta liecības – rotaslietas un senlietas, kas šobrīd apskatāmas Livonijas ordeņa pils muzejā.

Mazirbe

Jūras krastu no Kolkas līdz Ovišiem dēvē par Lībiešu krastu, jo to vēsturiski apdzīvojusi somugru tauta lībieši jeb līvi. Lībiešu krasts ietver 12 ciemus – katru ar savu pievilcību –, un viens no tiem ir arī Mazirbe. Šis senais zvejniekciems piedāvā gan vientuļas, atpūtnieku neskartas pludmales un neaizmirstamus saulrietus, gan teikām un spoku stāstiem apvīto vietu Veco kapu kalniņā pie Mazirbes baznīcas, kur it kā esot apglabāts īsts vilkacis.

Svaigas, tikko kūpinātas zivis var iegādāties gandrīz ikkatrā otrajā Mazirbes mājā! Esot tur, noteikti apmeklē arī Laivu kapsētu – tā veidojusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad Padomju armija centās ierobežot zvejniecību piekrastē, kā rezultātā laivām vairs nebija pielietojuma un tās novietoja piekrastes kāpās.

Papes Ķoņu ciems

Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem (otrs – Košrags) Latvijas zvejniekciemiem, kas līdz mūsdienām vēl spējis saglabāt savu autentiskumu un bagāto kultūrvēsturisko mantojumu. Turklāt tas ir unikāls – viena no retajām pērlēm ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas kontekstā. 1998. gadā Ķoņu zvejniekciema apbūves komplekss ir ieguvis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu, ap kuru noteikta aizsardzības zona, un tajā iekļautas 11 zvejnieku mājas: Ķaupji, Klibie, Jūrnieki, Gatvenieki, Saknes, Kūpeles, Gāršas, Vītolnieki, Mikjāņi, Margrietnieki un Smēdnieki.

Zvejniekciema centrā atrodas apskatei atvērta sēta "Vītolnieki", kur ierīkota valsts Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle.

Uz sarakstu