VARAM: Pašvaldībām paredzēto vadlīniju izstrāde ziedojumu jautājumos jāuzņemas FM
LETA jau vēstīja, ka Valsts kontroles revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem konstatēts, ka atsevišķās pašvaldībās ziedojumu pieņemšanas un izvērtēšanas process nav bijis caurskatāms un saprotams. No revīzijas izriet, ka pašvaldības ir pieņēmušas ziedojumus bez augstāk stāvošas amatpersonas vai koleģiālas institūcijas atļaujas, tās ir, pieņēmušas ziedojumus no juridiskām personām, ar kurām ir noslēgti saimnieciski līgumi, kā arī darbojušās kā starpnieks starp privātiem komersantiem un biedrībām ziedojumu un dāvinājumu saņemšanā.
Kā aģentūrai LETA skaidroja VARAM pārstāve Anda Zaļepska, saskaņā ar likumu "Par pašvaldību budžetiem", pašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. "Speciālais budžets ietver pašvaldības saņemtos ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā. No tā izriet, ka ziedojumi vai dāvinājumi ir pašvaldības budžeta sastāvdaļa," pauž ministrijā, vienlaikus norādot, valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.
Zaļepska skaidroja, ka VARAM atbalsta pašvaldības, kuras pieņēmušas savus iekšējos noteikumus par ziedojumu un dāvinājumu pieņemšanu, izlietošanu un uzskaiti un ņēmušas vērā visas likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu".
Vienlaikus viņa norādīja, ka, atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumam, pašvaldībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu likumīgi. Savukārt pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu uzraugot Valsts kontrole, bet FM esot vadošā iestāde finanšu nozarē.
VARAM norādīja, ka saskaņā ar FM nolikumu, tieši FM sniedz tiešās pārvaldes iestādēm un atvasinātajām publiskajām personām metodisku palīdzību ar budžeta izstrādāšanu un izpildi saistītajos jautājumos.
"Gadījumā, ja FM uzņemsies izstrādāt vadlīnijas par pašvaldību ziedojumu vai dāvinājumu pieņemšanu, izlietošanu un uzskaiti, VARAM labprāt dalīsies ar savu pieredzi," piebilda Zaļepska.
Kā ziņots, revīzijas laikā konstatēts, ka no 29 revīzijas izlasē iekļautajām pašvaldībām trīs pašvaldības pretēji labajai praksei nav izstrādājušas atsevišķu kārtību, kādā veidā notiek ziedojumu un dāvinājumu pieņemšana, izlietošana un uzskaite, sešas pašvaldības šādu kārtību nav apstiprinājušas, bet 23 pašvaldībās šī kārtība nav skaidra.
Vairumā gadījumu konstatēts, ka pašvaldības savā kārtībā nav noteikušas prasību izvērtēt, vai ziedojums vai dāvinājums būtu noraidāms; kādos gadījumos slēdzami ziedojumu līgumi; kā tiek saņemta augstākas amatpersonas vai domes atļauja ziedojuma pieņemšanai; par kādu ziedojumu un/vai dāvinājumu pieņemšanu var lemt tikai dome.
"28 pašvaldībās atsevišķos gadījumos ziedotāju izvērtējums pēc būtības netiek veikts, kā rezultātā pastāv risks, ka tiek pārkāpti likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie ierobežojumi ziedojumu pieņemšanā. Tikai viena pašvaldība pēc būtības izvērtē ziedotājus, to saistību ar pašvaldību un to, vai ziedojuma pieņemšana neietekmēs lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju. Savukārt viena pašvaldība šādu izvērtējumu lēmumos par ziedojumu pieņemšanu iekļauj formāli, pēc būtības ziedotājus neizvērtējot," teikts revīzijā.
Uz sarakstu