Valmieras muzejā dokumentēs barikāžu laika atmiņas un pieminēs vēsturiskos notikumus
Brīvas Latvijas sargi, ugunskuri, sargposteņi, lauku virtuve, autobusi, smagās automašīnas, barikādes no medicīnas studentes skatupunkta, aizsardzības vārdi uz nodilušas rūtiņu lapas, pat pāris pēc laulību ceremonijas – fotogrāfijas, kurās "apstādināts laiks" Rīgā no 1991.gada 13.līdz 27.janvārim. Tā bija brīvas Latvijas aizstāvju nevardarbīga pretošanās OMON specvienību uzbrukumam, kā mērķis bija pārtraukt pretpadomju aktivitātes Latvijā. Valmieras muzeja Vītola izstāžu zālē digitālo foto izstādi aicināts aplūkot ikviens interesents. Ieeja bez maksas.
Tāpat no plkst.10.00 līdz 17.00 Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa un muzejpedagogs Evita Buša aicinās barikāžu dalībniekus vai viņu tuviniekus aizpildīt anketu un dalīties atmiņās, papildinot muzeja krājumu par pieredzēto galvaspilsētā 1991.gada sākumā.
"Ārā bija daudzviet ugunskuri, pie kuriem mēs varējām sildīties. Varēja arī sildīties iestādes foajē, kinoteātrī. Uzstājās arī pašdarbības kolektīvi, dejoja, dziedāja. Mūs atbalstīja pilsētas iedzīvotāji, cienāja mūs ar tēju, kafiju, maizītēm. Vēlāk parādījās lauku virtuve, kur varēja baudīt siltu zupu. Bija arī mediķi, māsiņas, ārsti, kuri sniedza palīdzību, ja bija nepieciešams, vai arī izsniedza medikamentus, ja kādam palika slikti. Barikāžu dalībnieku vidū varēja sastapt dažādu tautību pārstāvjus: krievi, poļi, ukraiņi, lietuvieši, kuri mūs atbalstīja un uzmundrināja. Redzējām arī vairākus sašautus autobusus, ziņās dzirdējām par pirmo kritušo šoferi, tāpat arī uzzinājām par apšaudēm un kritušo operatoru," savā atmiņstāstā raksta Māris Bluķis, toreizējās CRBP–9 darbinieks.
Jau otro gadu Valmieras muzejā norisinās akcija "Katram sava Valmiera". Tās laikā, sazinoties ar muzeju, ikviens var saglabāšanai nākamajām paaudzēm nodot savu barikāžu laika stāstu. Kā norāda Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, jaunajiem cilvēkiem, kuri dzimuši pēc 1991.gada notikumiem, ir grūti tos izprast. Tomēr stāsti, kuros ugunskuru liesmai ir cita gaisma, radioaparātu "atnestie" skaņu viļņi ir vienlaicīgi biedējoši un cerību pilni un "dzīvais mūris" ir gatavs ļaunākajam pavērsienam, palīdz izprast šo notikumu nozīmību.
Nenovērtējamu darbu, nākot talkā Valmieras muzejam, veicis barikāžu dalībnieks, tagad pensionārs Jānis Kalnačs, kurš pērn palīdzējis apzināt vairākus desmitus 1991.gada janvāra notikumu dalībnieku un papildinājis muzeja stāstu krājumu. Tāpat aizvadītajā gadā barikāžu dalībnieki muzejam uzdāvinājuši fotogrāfijas, videoierakstus un citas laika liecības. Piemēram, spilgts simbols nevardarbīgai pretošanās akcijai ir Armanda Trambicka dāvinātais akordeons, kura skanējums daudziem, iespējams, joprojām ir spilgta asociācija ar barikāžu laiku. Pētera Eglīša dāvinātās fotogrāfijas būs iespējams apskatīt piektdien digitālajā izstādē. Interesenti varēs aplūkot arī lūgšanu lapiņu ar spēka vārdiem, ko barikāžu dalībniekam Modrim Laursonam uzticējusi kāda sieviņa, sakot: "Kamēr vien, puiši, to turēsiet kabatā, tā līdzēs." Tāpat muzeja darbinieki aicina informēt, ja digitālajā izstādē redzamajās fotogrāfijās iespējams atpazīt kādu valmierieti. Pērn kāds kungs fotogalerijā atradis sevi, ieraugot cepuri, ko tolaik nēsājis.
Stāsti un dāvinājumi paliks ne vien muzeja krājumā, bet arī tiks izmantoti barikādēm veltītajās izstādēs, kā arī kā izcilas laika liecības sarunās ar jauno paaudzi.
Piedalīties barikāžu laikam veltītajās norisēs Valmieras muzejā aicināts ikviens interesents.
Uz sarakstu
