Valdība skatīs pašvaldību kritizētos noteikumus par valstij piekritīgās mantas uzskaiti
Valdība skatīs Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus kārtībā, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā.
Spēkā esošas regulējums paredz, ka papildus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzdevumiem nodokļu administrēšanā VID uzskaita arī valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā.
Praksē VID mantas realizāciju īsteno, veicot cenu aptaujas, ievietojot sludinājumus VID tīmekļvietnē, katrā sludinājumā norādot pieteikšanās termiņu un pēc cenu aptaujas beigām izvēlas finansiāli izdevīgāko piedāvājumu, lai slēgtu līgumu par valstij piekritīgās mantas realizāciju. Nodrošinot rīcību ar valstij piekritīgu mantu, 2015.gadā tika rīkotas 118 cenu aptaujas, realizācijas rezultātā valsts budžetā ieskaitot 1 985 524 eiro, 2016.gadā - 120 cenu aptaujas, valsts budžetā gūstot 46 742 290 eiro, bet 2017.gadā tika rīkotas 138 cenu aptaujas, budžetā ieskaitot 4 383 560 eiro.
"Ņemot vērā, ka neviens normatīvais akts nenosaka obligātu nosacījumu VID realizēt mantu izsolē, noteikumu projektā paredzēts svītrot kārtību, kas saistīta ar kustamas mantas realizāciju izsolē," pauda FM.
Tāpat ministrijā informēja, ka VID rīcību ar valstij piekritīgu mantu nodrošina septiņi cilvēki, tāpēc termiņš mantas pieņemšanai un uzskaitei - piecas darbdienas - ir nesamērīgi īss un to ievērot visas Latvijas teritorijā nav iespējams.
Tādējādi, ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka piecu darbdienu laikā tiks veikta valstij piekritīgās mantas, kas atrodas atbildīgā glabāšanā pieņemšana un uzskaite, savukārt pārējos gadījumos, proti, ja manta glabājas kopā ar lietas materiāliem vai atbildīgās institūcijas īpaši šim nolūkam paredzētajā telpā vai nožogotā teritorijā, tās pieņemšana tiks veikta 20 darbdienu laikā.
Minētā noteikumu projekta izskatīšanas laikā Ministru kabineta komitejā LPS aicināja ministrus nodrošināt visu valstij piekritīgo nekustamo īpašumu uzskaiti.
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere aģentūrai LETA skaidroja, ka 28 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nav pieņemami, ka valsts nav apzinājusi un uzskaitījusi visus valstij piekritīgos nekustamos īpašumus, kā arī nav izprotama nevēlēšanās to darīt.
"Šos īpašumus neuzskaitot, tiek radītas negatīvas sekas valsts budžetam, jo neuzskaitīts īpašums netiek apsaimniekots un uzturēts, tādējādi tas zaudē vērtību vai iet bojā. Daudzi šādi īpašumi pat apdraud cilvēku drošību, jo laika gaitā ir pārvērtušies par graustiem. Tāpat negatīvas sekas tiek radītas pašvaldību budžetam, jo nav personas, kura būtu atzīstama par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par minēto īpašumu," pauda LPS pārstāve.
Atbilstoši Civillikumam nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij, savukārt likums par VID uzliek nodokļu administrācijai pienākumu uzskaitīt valstij piekritīgo mantu, kā arī uzliek Ministru kabinetam pienākumu noteikt kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite.
Pēc LPS teiktā, izskatot FM sagatavoto noteikumu projektu, valdība nevēlējās dot pienākumus uzskaitīt visu bezīpašnieka mantu, kas palikusi pēc juridisko personu izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem; uzskaitīt bezīpašnieka nekustamas lietas un veikt nepieciešamās darbības, lai valsts reģistros reģistrētās bezpiederības nekustamās lietas tiktu atzītas par bezīpašnieka mantu, kas piekritīga valstij; kā arī uzskaitīt bezmantinieka mantu un veikt nepieciešamās darbības gadījumos, kad valsts reģistros reģistrētam nekustamam īpašumam nav mantinieku.
LPS aicina nesašaurināt VID ar likumu doto uzdevumu - uzskaitīt visu valstij piekritīgo mantu, nevis tikai tādu mantu, par kuru VID paziņo citas institūcijas.
"Īpašu neizpratni rada nevēlēšanās uzskaitīt pat tos nekustamos īpašumus, kuri ir reģistrēti zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā un kuru īpašnieki šajos reģistros ir tādas juridiskas personas, kuras pati valsts ir izslēgusi no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, tātad šādu juridisku personu vairs nav. LPS ieskatā šādus īpašumus ņemt uzskaitē ir iespējams nevilcinoties un ar automatizētām metodēm, savietojot divus valsts reģistrus," pauda Šķiltere.
Uz sarakstu
