Vairums mazākumtautību skolu devītklasnieku latviešu valodu zina vidējā līmenī
Analizējot centralizēto eksāmenu rezultātus pēdējos piecos gados, secināts, ka laikā lielākā daļa skolēnu eksāmenos ieguvuši vidējo līmeni - B1 un B2 pakāpes. Laikā no 2014.gada līdz 2018.gadam, pamatojoties uz eksāmenu rezultātiem, skolēnu sadalījums atbilstoši valodas prasmes līmeņiem ir ļoti līdzīgs.
2018.gadā nedaudz pieaudzis B2 un C1, un arī C2 līmeni ieguvušo skolēnu skaits, tomēr dominējošais valodas prasmes līmenis arī 2018.gadā arvien ir vidējais (B1 un B2 pakāpes).
Izvērtējot centralizēto eksāmenu rezultātu procentuālo sadalījumu, kas izteikts valodas prasmes līmeņos, secināts, ka piecos gados no kopējā eksāmenus kārtojušo skaita - 20 532 mazākumtautību skolu 9.klašu skolēniem - 70,74% prot latviešu valodu vidējā līmenī. Tikai 2,91% prot latviešu valodu viszemākajā (A1) pakāpē. Tomēr, kā norādīts analīzē, situācija varētu būt labāka, jo būtībā pēc deviņu gadu latviešu valodas apguves saskaņā ar pamatizglītības standartu nebūtu pieļaujams, ka eksāmenā var iegūt tikai 5-29,99%, apliecinot valodas prasmi A (pamata) līmeņa 1.pakāpē. Valodas prasmes augstākajā līmenī (C) valodu prot tikai 8,64%, no kuriem tikai 0,51% ieguvuši C2 (augstāko) vērtējumu.
Analīzē norādīts, ka šādi rezultāti, no vienas puses, ir loģiski, jo valodas prasmes augstākā līmeņa apraksts jeb izvirzītās prasības saistītas ne tikai ar teicamu valodas kompetenci, bet arī ar zināmu dzīves un intelektuālo pieredzi, sociokultūras kompetenci un spēju uzkrātās zināšanas un pieredzi saistīt ar prasmi izteikties gan mutvārdu, gan rakstveida formā. Likumsakarīgi, ka 15 - 16 gados jauniešiem vēl nav tās pieredzes, kas ļautu pārliecinoši demonstrēt valodas lietojumu, piemēram, C2 pakāpē. No otras puses, skolēnu valodas kompetence - valodas gramatiskā, stilistiskā pareizība, kā arī vārdu krājums - varētu atbilst augstākajam valodas prasmes līmenim.
Analīzē skaidrots, ka vidējā līmenī runātājs spēj pietiekami patstāvīgi un brīvi komunicēt. Arī centralizētā eksāmena runas daļas uzdevumu izpilde kopumā rāda, ka skolēniem nav problēmu atbildēt uz jautājumiem, īpaši, ja tiek skarti zināmi temati un problēmas. Vislielākā mērā uz B1 pakāpi norāda runātā teksta gramatiskā kvalitāte un spēja gramatiski kontrolēt runāto. Tomēr jādomā par to, lai skolēnu runas prasmi attīstītu un arvien uzlabotu, tiecoties sasniegt augstāku valodas prasmes līmeni. Augstākā līmeņa runas prasmi raksturo un atšķir no vidējā līmeņa spēja runāt gandrīz bez kļūdām, plašs vārdu krājums un attiecīgi spēja runāt brīvi un pārliecinoši, neraugoties uz sarunas tematu.
Centralizētajā eksāmenā ir piecas daļas, un katrā no tām tiek vērtēta noteikta valodiskā darbība. Mutvārdu daļa ir viena no centralizētā eksāmena daļām. Runāšanas uzdevumi atbilstoši iegūstamajam maksimāli iespējamajam punktu skaitam ir 1/5 daļa no centralizētā eksāmena. Rakstveida daļā izglītojamais izpilda klausīšanās, lasīšanas, valodas lietojuma un rakstīšanas uzdevumus. Kā rāda eksāmena rezultāti, ik gadus dažādu valodas darbību sniegums centralizētajā eksāmenā ir samērā līdzsvarots. Proti, augstākie rādītāji ir lasīšanas, klausīšanās un runāšanas daļā, savukārt zemākie - valodas lietojuma un rakstīšanas daļā.
Valodas apguvējiem nesagādā grūtības reproduktīvās prasmes - lasīšana un klausīšanās. Likumsakarīgi, ka rakstīšana un valodas lietojums ir grūtākās daļas, jo īpaši, ņemot vērā latviešu valodas sarežģītību. Runāšanā kā vienā no produktīvajām un nebūt ne vieglākajām valodas darbībām rādītājs ir gana augsts - runātprasmes uzdevumus sekmīgi izpildījuši 72% skolēnu.
Uz sarakstu
