Vāc parakstus par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni
Iniciatīvas pieteikumā teikts, ka valdības pašlaik piedāvātā Administratīvi teritoriālā reforma izstrādāta, nekonsultējoties ar Latvijas iedzīvotājiem un neņemot vērā ne iedzīvotāju viedokli, ne viņu pārvietošanās paradumus.
Piemēram, Ikšķiles novadu paredzēts pievienot Ogrei, neņemot vērā, ka daudzi Ikšķilē dzīvojošie strādā Rīgā, tāpēc brauciens uz Ogri dažādu valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanai viņiem nav ne ērts, ne izdevīgs.
"Tāda pati situācija izveidojas arī, apvienojot Rūjienu ar Valku, un citur. Valdība, piedāvājot jaunu administratīvo teritoriju karti, nav veikusi izpēti par to, kādus pakalpojumus un kādā kvalitātē pašvaldības nodrošina pašlaik, un attiecīgi nav izskanējis arī neviens konkrēts arguments par to, vai un kādi pakalpojumi pēc reformas cilvēkiem kļūs vieglāk pieejami, lētāki, ātrāki, kvalitatīvāki vai jebkādā citā veidā izdevīgāki," norāda iniciatīvas autori.
Viņi uzsver, ka daudzās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji ir izveidojuši vietējās kopienas ar saviem ieradumiem, tradīcijām, ar kopīgām iezīmēm un īpatnībām, specifiskiem svētkiem un to svinēšanu, amatieru kolektīviem u.tml. Daudzi cilvēki ir izvēlējušies savas dzīvesvietas un darba vietas, kā arī iegādājušies īpašumus, ņemot vērā šos apstākļus un apsvērumus.
LRA uzskata, ka vienīgi iedzīvotāji ir tie, kuru kompetencē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi ietilpst izlemt par savas dzīves telpas un savas kopienas jeb savas pašvaldības pievienošanos kādai citai pašvaldībai.
Viņi atsaucas uz Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pantu, kas nosaka prasību vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas saskaņot ar iedzīvotājiem, īpaši norādot, ka tas darāms, ja vien iespējams, ar referendumu palīdzību.
"Esam pārliecināti, ka gadījumā, ja valdība veiks pietiekamu izpētes darbu un spēs savu piedāvājumu pamatot, iedzīvotāji būs gan domājoši, gan racionāli un izvēlēsies sev un savai kopienai optimālāko un vislabāk atbilstošo piedāvājumu," skaidro iniciatīvas autori.
Viņi ar šo iniciatīvu pieprasa, lai valdība izstrādā un Saeima pieņem regulējumu, kas paredzētu juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par novadu piespiedu apvienošanu.
"Šim regulējumam ir jāstājas spēkā un vietējiem referendumiem jānotiek,pirms valdībā un Saeimā tiek pieņemts gala lēmums par vietējo pašvaldību teritoriju izmaiņām, tās apvienojot. Tādā veidā lēmumu pieņemšanā tiktu ņemtas vērā novadu iedzīvotāju intereses un viedoklis, kā arī reforma tiktu virzīta līdzsvarotas Latvijas reģionu attīstības virzienā," teikts pieteikumā.
Patlaban par iniciatīvu nobalsojuši 813 cilvēki.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku. Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.
Uz sarakstu
