Smiltenes tehnikumā svin jubileju veterinārmedicīnas mācību programmai

Aizvadītās nedēļas skolā pulcējās tuvi un tāli ciemiņi, lai kopīgi atskatītos uz veterinārijas nodaļas septiņdesmit darba gadiem un spriestu par veterinārārsta asistenta profesijas perspektīvām nākotnē. Līdz 1945.gadam, kad tiek dibināts Smiltenes Zooveterinārais tehnikums, Latvijas Valsts veterinārajā dienestā strādājošie veterinārie feldšeri savas profesionālās zināšanas visbiežāk apguva Krievijā. Laika gaitā vairākkārt mainījies skolas nosaukums, bet veterinārmedicīnas mācību programma visus septiņdesmit gadus Smiltenes tehnikumā bijusi viena no populārākajām mācību programmām. To apgūt joprojām brauc jaunieši no visas Latvijas. Ar "Erasmus+" atbalstu skolas jaunieši var praktizēties ne tikai Latvijas, bet arī populārās citu valstu klīnikās.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Durītis veterinārmedicīnas mācību programmas jubilejas seminārā prognozēja, ka, ņemot vērā mājdzīvnieku popularitātes pieaugumu un straujo tehnoloģiju attīstību, vajadzība pēc zinošiem veterinārārsta asistentiem tikai pieaugs. Ja agrāk sabiedrības uzmanība vairāk tika pievērsta lauksaimniecības dzīvniekiem, tad šobrīd lielāku popularitāti izpelnījušies mīļdzīvnieki. Taču, attīstoties lauksaimniecībai, labi sagatavoti veterinārārsta asistenti ļoti nepieciešami arī laukos.

Vairāki aptaujātie ilggadējie Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu skolotāji un arī LLU mācībspēki atzina, ka veterinārmedicīnas mācību programmā nepieciešamas izmaiņas, kas pavērtu pēdējo kursu audzēkņiem iespējas specializēties jomās, kurās viņi plānojuši strādāt pēc skolas beigšanas. Tāpat jubilejas seminārā sprieda par nepieciešamību veidot veterinārārstu asistentu profesionālo organizāciju, kas rūpētos par minētās profesijas pārstāvju sertifikāciju un izglītību mūža garumā.

"Dzīvnieku veselības centra" direktors Aigars Briņķis, pārfrāzējot leģendāro karavadoni Aleksandru Suvorovu, atzina: "Slikts tas veterinārārsta asistents, kurš nevēlas kļūt par veterinārārstu." Jau no seniem laikiem viens no Smiltenes tehnikuma uzticamākajiem sadarbības partneriem izglītības jomā bijusi Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kur pēc profesionālās izglītības iegūšanas turpinājuši tālāk izglītoties daudzi tehnikuma absolventi. Vairāki tās mācībspēki, ar lepnumu stādoties priekšā kā Smiltenes tehnikuma absolventi, atzina, ka skolai nodrošināta ideāla mācību bāze, lai sagatavotu gan Latvijas, gan visas pasaules darba tirgū konkurētspējīgus, augstas raudzes speciālistus.

Daudzi veterinārārsti labprāt pieņemtu savās praksēs vairāk asistentu, vienīgi - Latvijā to izdarīt bieži traucē šaurā rocība. Īpaši lauku reģionos. Latvijas darba tirgus, diemžēl, nevar sacensties ar Lielbritāniju, kur veterinārārsta asistenta alga svārstās no 31000 līdz 36 000 eiro gadā. Tāpēc maz ticams, ka Latvijā tuvākajā laikā veterinārārstu asistentu skaits pārsniegs veterinārārstu skaitu, kā tas ir daudzās citās Eiropas valstīs.

Galvenais priekšnoteikums jauno speciālistu profesionālajā izaugsmē ir darba vidē balstīta izglītība, tāpēc Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis īpaši sumināja katru zemnieku saimniecību, privāto uzņēmumu un veterināro klīniku, kas gatavi atbalstīt nākamos veterinārārstu asistentus, nodrošinot viņiem prakses iespējas.

"Tas, ka šobrīd varam lepoties ar savu veterinārmedicīnas mācību programmu, ir vairāku paaudžu pedagogu pašaizliedzīga darba rezultāts," uzsvēra direktors. Viņš sacīja lielu paldies skolotājiem, kuri Smiltenes tehnikumam atdevuši savus skaistākos darba gadus – Vijai Valterei, Veltai Rācenei, Regīnai Rešetinai, Ivaram Toram, Ēvaldam Apinim un arī pieredzes bagātajiem pedagogiem Rudītei Bentai, Birutai Birkenšteinai, Inesei Dūjiņai un Gunāram Laizānam, kuru vadībā pirmos soļus veterinārmedicīnā sper jaunie veterinārārstu asistenti šobrīd.

Tradicionāli visi tehnikumā srādājošie veterināro priekšmetu skolotāji vienmēr bijuši arī praktizējoši veterinārārsti. Ciemiņi ar lielu gandarījumu aplūkoja renovēto veterinārmedicīnas mācību korpusu, mūsdienīgos mācību līdzekļus un jauno veterināro klīniku. Par to seniori teica: "Atceroties, cik pieticīgos apstākļos par mazo brāļu dzīvībām cīnījāmies mēs, šodien jūtamies kā nokļuvuši nākotnē."

Jubilejas seminārā audzēkņi pēc daudziem gadiem satika savus bijušos pedagogus. Staigājot pa atmiņu takām, tika citētas rīmes, atklātībā nāca blēņas. Kāds solīds kungs atzinās senā zādzībā un pēc daudziem gadiem atdeva atpakaļ skolas makulatūras glabātavā nočieptu grāmatu par to, kā izaudzēt veselīgus jērus, kazlēnus un teļus.

Kolēģi atcerējās kopīgi pavadītās bezmiega naktis, kuras vainagojušās ar prieku par izglābtu dzīvību. Satikās veterinārmedicīnas zinātņu doktori un profesori, kuri tehnikuma gados par to, ka nav iekļāvušies kolektīvās nerātnībās, iesaukti par ventiļiem. Tika pieminēts bullis, pēc kura spēku demonstrācijas tehnikuma dzīvnieku mītnē vajadzējis steidzami pārmūrēt sienu. Un - kā var aizmirst leģendāro sivēnmāti Roju, kura trīs reizes gadā laidusi pasaulē ne vairāk, ne mazāk kā piecpadsmit sivēnus.

Visiem sirsnīgus sveicienus sūtīja kāds absolvents, kurš divas reizes gandrīz nosvilinājis tehnikuma kopmītnes.

Uz sarakstu