Smiltenes tehnikumā divi jauni kursi
Vairāki jaunieši viņu vidū var lepoties ne vien ar vidusskolas, bet arī ar augstskolas izglītību.
Valcēnietis Aigars Roga Smiltenes tehnikumā iestājies, lai apgūtu veterinārārsta asistenta profesiju. Desmit gadus nodzīvojis Rīgā, kur ieguvis bakalaura grādu žurnālistikā un maģistra grādu vides pārvaldībā. Viņa publikācijas lasāmas žurnālā "Baltijas koks". Aigars uzskata, ka laukos jauniešiem ir tikpat daudz iespēju kā Rīgā. "Vienīgi jāstrādā bez brīvdienām. Bet darbs mani nebaida, jo esmu lauku puika."
Aigars kopā ar draudzeni Annu Makaruku nolēmuši Smiltenes tehnikumā iegūt veterinārārsta asistenta profesijai nepieciešamās zināšanas, lai pēc tam varētu turpināt saimniekoties Annas vecāku saimniecībā Aumeisteru pusē. "Neiesim, taču, par katru nieku saukt veterinārārstu! Divas galvas gudrākas par vienu," savu izvēli pamato jaunieši. Aigars vēlāk plāno specializēties lielo mājdzīvnieku aprūpē, savukārt Anna iecerējusi padziļināti apgūt visu, kas saistīts ar mazo dzīvnieku aprūpi. Pēc tehnikuma beigšanas Anna, visticamāk, turpinās studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai kļūtu par veterinārārsti. Aigars dosies uz laukiem, kur jau tagad abus jauniešus gaida pulciņš liellopu.
Annu viss, kas saistīts ar veterinārmedicīnu, interesē jau no bērnības. Tomēr pēc Valkas ģimnāzijas iestājusies Latvijas Kultūras akadēmijā, jo vēlējusies savu nākotni saistīt ar folkloru. Pēc pāris gadiem valstī sākusies krīze un jauniete sapratusi, ka savā specialitātē darbu atrast būs grūti. Tādēļ, pabeigusi studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, iestājusies Rīgas Celtniecības koledžā, restauratoros. Sākusi strādāt, bet izrādījies, ka laimīgais ceļš ved... uz mājām. Pati izaugusi laukos, Anna negrib, lai viņas bērni bērnību pavadītu pilsētā. Domājot par profesionālajām iespējām laukos, jauniete nolēmusi piepildīt savu bērnības sapni.
Anastasija Kosarenko ir rīdziniece. Pēc vidusskolas divus gadus nostrādājusi zooveikalā. Tad viena no kolēģēm nolēmusi atvērt privātpraksi un aicinājusi jaunieti pie sevis darbā. "Lai to varētu darīt, nepieciešama atbilstoša izglītība. Uzzināju, ka tādu piedāvā Smiltenes tehnikums un braucu skatīties. Pirmoreiz atbraucu rudenī. Sākumā domāju studēt neklātienē, bet šobrīd priecājos, ka toreiz nekas nesanāca. Pusotra gada laikā tik daudz jāapgūst - klātienē to izdarīt noteikti būs vieglāk," domā Anastasija. Nākotnē jauniete vēlas specializēties mazo un eksotisko dzīvnieku aprūpē. Viņa ir arī saimniece diviem Āfrikas gliemežiem. "Kaķi un suņi ir gandrīz katrā mājā. Gribējās tādu dzīvnieciņu, kāds nav visiem. Man ļoti patīk skatīties, kā viņi pārvietojas pa kasti, kā aug un attīstās. Dzerot, gliemeži iebāž galvu ūdenī un šādi var "meditēt" stundām ilgi. Abu mīļākie kārums ir vīnogas."
Anastasijai Smiltenē ļoti patīk un viņa ir priecīga, ka, mācoties Smiltenes tehnikumā, varēs izbaudīt lauku klusumu un dabas skaistumu, par kādu lielpilsētā var tikai sapņot."
Olga Dubrovka uz Smiltenes tehnikumu atbraukusi no Liepājas. "Sākumā gribēju iet uz robežsargiem, bet biju pāris centimetrus par īsu (smejas). Vienu brīdi apsvēru iespēju savu nākotni saistīt ar darbu policijā, bet arī šai iecerei nebija lemts piepildīties. Tā arī nolēmu pieņemt izaicinājumu – nākt uz Smiltenes tehnikumu un mācīties par veterinārārsta asistentu. Šī joma man ir tuva jau no bērnības. Pēc vidusskolas kādu brīdi esmu strādājusi veterinārajā klīnikā. Veicu visvienkāršākos darbiņus. Ļoti iepatikās tur valdošā gaisotne. Zinu, ka, atgriežoties Liepājā, man būs gan prakses vieta, gan darbs. Tikai jātiek pie izglītību apliecinoša dokumenta. Iespējams, pēc Smiltenes tehnikuma beigšanas došos uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Bet vispirms tomēr vēlos pārliecināties, vai veterinārmedicīna ir mans īstais dzīves aicinājums. Studijas augstskolā – tas tomēr ir ļoti nopietns lēmums. Tāpēc pusotru gadu Smiltenes tehnikumā uzskatu par labu iespēju saprast, ko vēlos. Turklāt - būšu tikusi pie labas, darba tirgū pieprasītas profesijas."
Kursa audzinātāja Inese Dūjiņa, pirmajā skolas dienā cienājot savus audzēkņus ar svētku kliņģeri, novēl viņiem izturību, zinātkāri un pacietību iesākto novest līdz galam. "Viegli nebūs, bet, ja nenoslinkosiet anatomijā, tad arī ar pārējo tiksiet galā!"
1.grāmatvežu kursa audzēkne Anita Vanaga uz Smiltenes tehnikumu atbraukusi no Gulbenes. Izvēlēties grāmatvedības mācību programmu rosinājusi vēlme pašai kārtot sava ģimenes uzņēmuma grāmatvedību. "Augstskolas izglītība man jau ir - esmu pabeigusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju, iegūstot pirmā līmeņa kvalifikāciju biroja darba organizācijā."
Ar līdzīgu motivāciju uz Smiltenes tehnikumu atnākuši vairākums grāmatvedības kursa audzēkņu. Kā atzīst Anitas kursabiedrs Oskars Kreišmanis: "Tiem, kuriem pieder savs uzņēmums vai arī, kuri strādā kā pašnodarbinātie, nemaz nav citas iespējas kā mācīties. Ja vien nevēlas maksāt par katru dokumentu un atskaiti kādam citam."
Grāmatvežu kursa audzinātāja Inga Grigule un skolotāja Santa Kreišmane uz Smiltenes tehnikumu pārnākušas no Jaungulbenes profesionālās vidusskolas. Inga ir grāmatvede ar trīsdesmit gadu darba stāžu, pēc izglītības - ekonomiste. Jauniešiem mācīs visus, ar grāmatvedību saistītos priekšmetus. Skolotāja uzskata - ja visi uzņēmēji pirms savu uzņēmumu veidošanas apgūtu grāmatvedības pamatus, bankrotu būtu daudz mazāk.
Inga ātri apgāž vairākus, ar grāmatvedību saistītos mītus. "Tās ir muļķības, ka audzēknis, kuram skolā nav labi padevusies matemātika, nevar kļūt par labu grāmatvedi! Bieži, kad matemātiskās zināšanas tiek pasniegtas kopā ar konkrētām situācijām no dzīves, jauniešiem mācības iepatīkas - ne viens vien tāds pēc laika veiksmīgi absolvējis augstskolu. Tāpat daudzi domā, ka grāmatvedība domāta kantora žurkām un sausiņiem. Patiesībā grāmatvedim jābūt īstam māksliniekam! Tikai tas, kurš pats šajā jomā strādājis, zina, cik daudz gudrības un radošuma reizēm nepieciešams, lai, kārtojot darījumus, nebūtu iebildumu ne uzņēmējam, ne Valsts Ieņēmu dienestam, ne kontrolējošiem dienestiem. Likumi nepārtraukti mainās, citreiz – jānodod atskaite, bet vēl nav pieņemts likums."
Braucot uz Smiltenes tehnikumu, skolotāja jutusies tā, it kā pati atkal būtu sākusi mācīties. "Jauna darbavieta, audzēkņi. Katram vajadzēs atrast savu pieeju. Pieņemu to kā jaunu, skaistu izaicinājumu savā dzīvē." Audzēkņiem Inga novēl izturību un nepadoties, sastopoties ar pirmajām grūtībām un nesaprotamajiem jautājumiem. "Šī specialitāte nav viegla, bet uz skolu jau nāk, lai mācītos. Lai savā profesijā sasniegtu augstākās virsotnes, grāmatvedim jābūt precīzam, zinātkāram un ar labām komunikatīvām spējām."
Skolotāja Santa Kreišmane jauniešiem mācīs uzņēmējdarbības pamatus, uzņēmējdarba organizāciju, dokumentu pārvaldīšanu, finanšu un kredītu kursu. Arī Santa pēc izglītības ir ekonomiste. Vispirms Rīgas tehniskajā universitātē apguvusi celtniecības ekonomista profesiju, bet, beidzot augstskolu, valstij šādus speciālistus vairs nevajadzējis. "Tāpēc ātri izmācījos par grāmatvedi un sāku strādāt. Vienlaikus Banku augstskolā ieguvu ekonomikas maģistra grādu. Pēc deviņiem darba gadiem bankā gribējās dzīvē kaut ko pamainīt un tā kļuvu par skolotāju." Santai ļoti patīk darbs ar jauniešiem. Viņa nepieder skolotājām, kuras var ātri izvest no pacietības, ja kāds kaut ko nesaprot. "Svarīgais – atrast jaunieša pasaules uztverei piemērotāko metodi: kinestētiķim vienmēr visu vajag pierakstīt, vizuālistiem parasti ir izteikta redzes atmiņa, viņiem svarīgi jauno informāciju redzēt, bet audiālā tipa pārstāvji vislabāk patur prātā dzirdēto informāciju."
Jaunajiem audzēkņiem skolotāja novēl izturību un pacietību. "Lielākais izaicinājums grāmatveža profesijā ir – mūžu dzīvo, mūžu mācies! Ne mirkli nedrīkst atslābt. Mūsu valdība to garantē..."
Uz sarakstu
