Senās viduslaiku pilsētas šarms – Raunas viduslaiku pilsdrupas un skatu tornis
Smiltenes novada Raunā atrodas Raunas pils, kuras būvdarbi sākās jau 1262. gadā – pēc pirmā Rīgas arhibīskapa rīkojuma – un kura bija viena no arhibīskapa galvenajām uzturēšanās vietām ziemas sezonā. Tiek uzskatīts, ka Raunas pils reiz ir bijusi viena no stiprākajām Vidzemes pilīm, savukārt mūsdienās tās ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām Latvijā.
Vēsture
Tanīsa pilskalnu Raunas upītes labajā krastā jau kopš pirmā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras apdzīvojuši Baltijas somi, savukārt ap mūsu ēras 600. gadu teritorijā ienākuši latgaļi. Kā vēsta viena no versijām, 13. gadsimta sākumā Raunas Tanīsa kalnā bijusi seno latgaļu – Satekles – pils. Seno latgaļu koka pils malas esot bijušas nocietinātas ar divām paralēlām guļkoku sienām, starp kurām bijuši sabērti laukakmeņi.
Šai laikā noritējušas arī ilgstošas latgaļu un Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku cīņas ar ugauņu ciltīm. 1224. gadā, sadalot Tālavas zemes, pilsnovadu ieguva Livonijas bīskapija, kas vēlāk kļuva par Rīgas arhibīskapiju. Ap 1262. gadu, pirmā Rīgas arhibīskapa laikā, tika uzcelta mūra pils, kas ar laiku tapa par lielāko un vislabāk nocietināto pili Rīgas arhibīskapijā, turklāt bijusi arī viena no galvenajām arhibīskapa rezidencēm.
Arhibīskaps Jaspers Linde līdz 1524. gadam veica vērienīgu pils pārbūvi un paplašināšanu, un ap pili izauga varena viduslaiku pilsēta. Raunas pili praktiski nopostīja Ivana Bargā karapūļi ap 1577. gadu, kā arī Livonijas kara laikā. Savas pastāvēšanas vēstures gaitā tā kopumā esot aplenkta un ieņemta vismaz deviņas reizes.
1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā Svantem Baneram, kura pienākums bija turēt tajā kara zirgus armijas vajadzībām. 1657. gadā Raunas pili ieņēma lietuviešu spēki, tomēr jau nākamajā gadā zviedri to atkal atkaroja. Šajā laikā zviedri pili pārlabojuši un nocietinājuši, tomēr pāris gadus vēlāk pils mūri vairs netika atjaunoti, un celtne zaudēja savu nozīmi kā cietoksnis. 17. gadsimta beigās tika noārdīti visi priekšpils torņi un saglabājās vienīgi pils galvenie korpusi.
Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies ap 1900. gadu, kad no mācītājmuižas atdalīja apbūves gabalus. 1925. gadā Raunai tika piešķirts ciema statuss, savukārt Raunas pilsdrupas iekļāva Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 2005. gadā tika uzsākti pilsdrupu konservācijas darbi.
Skatu tornis
Raunas pilsdrupu apmeklētājiem ir iespēja uzkāpt pils ēkā uzbūvētajā skatu tornī un aplūkot kādreizējo viduslaiku pilsētu, kā arī izbaudīt Raunas ainavu, atrodoties vairāku desmitu metru augstumā.
Skatu tornis apskatei ir atvērts no pirmdienas līdz pat piektdienai, no plkst. 9.00 līdz 17.00. Ja ir vēlme uzkāpt skatu tornī brīvdienās, kā arī svētku dienās, apmeklējumu noteikti nepieciešams pieteikt savlaicīgi. Par torņa atslēgām interesēties Raunas Tūrisma informācijas centrā.
Uz sarakstu
