Pūce sola nesalūst, virzot pašvaldību reformu, un cer arī uz koalīcijas nesalūšanu

Pūce LTV "Rīta panorāmā" atzina, ka reformai var būt pretestība, tomēr viņš ir pārliecināts, ka reforma ir iedzīvotāju interesēs. Politiķis sola, ka brauks uz pašvaldībām un mēģinās cilvēkus pārliecināt, ka reforma ir tieši viņu interesēs.

Pūce stāstīja, ka topošās koalīcijas partijas ir vienojušās, ka ir nepieciešama pirmā līmeņa pašvaldību reforma, samazinot to skaitu vismaz par tām, kas neatbilst likuma prasībām. "Attīstībai/Par" (AP) turklāt tiektos, lai pašvaldības veidotos ap attīstības centriem, tātad to skaits samazinātos vēl būtiskāk.

Tikmēr noraidošu attieksmi pret Pūces iecerēm intervijā "Neatkarīgajai" paudis "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems: "Arguments par pašvaldību skaita samazināšanu kā tādu neiztur kritiku - pirms dzirdēti skaidrojumi, kā tas atrisinās esošās problēmas, es drīzāk teiktu, ka "KPV LV" būtu pret. Skaidrs, ka par šo jautājumu būs plašas diskusijas. (...) Mehāniska pašvaldību skaita samazināšana, varas centralizēšana pati neatrisinās problēmas, ar kurām saskaras pašvaldības."

Pūce uzsvēra, ka reforma nepieciešama arī tāpēc, ka Latvijā, kur ilgstoši samazinās cilvēku skaits, nevaram atļauties uzturēt nemainīgu vai pat pieaugošu pašvaldību administrāciju.

Kopumā AP politiķim šķiet, ka valdības veidošanā notiek konstruktīvs darbs un izskatās, ka par to vajadzētu vienoties.

Iepriekš aģentūrai LETA Pūce stāstīja, ka apstiprināšanas gadījumā cer uzlabot Valsts vides dienesta (VVD) darbu un teju uz pusi samazināt pašvaldību skaitu. Pūce norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma ir ne tikai AP, bet visas valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Pūces ieskatā, minimālais reformas uzdevums ir to pašvaldību apvienošana, kuras jau tagad neatbilst likuma prasībām iedzīvotāju skaita dēļ. Patlaban no 119 pašvaldībām 57 neatbilst administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam iedzīvotāju skaitam.

"Optimālais līmenis būtu virzīties uz attīstības centru sistēmu, kas būtu "21+9" modelis. Vienlaikus skaidrs, ka sevišķi vajadzēs pievērsties Pierīgas pašvaldībām, jo to ekonomiskā situācija un iedzīvotāju skaits ir pašpietiekams," pauda Pūce, sakot, ka par visiem jautājumiem tiks meklēts kopsaucējs ar valdības partneriem, taču jau tagad esot skaidrs, ka galvenajos jautājumos partiju vidū esot vienprātība.

Politiķis norādīja, ka turpinās iesākto darbu pie dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas. Viņš gan uzsvēra, ka Latvijai jāturpina domāt arī par kopējo taras depozītu, ne tikai plastmasas, stikla un metāla iepakojumiem. "Mums ir ilgtermiņā jādomā par alternatīviem modeļiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu un vides jautājumu uzlabošanu. Klimata pārmaiņas ir un arī turpmāk būs svarīgs jautājums. Mums daudz ir jāizdara, lai būtu gatavi, piemēram, jūras un citu ūdenstilpju krastu erozijai. Šobrīd mēs tam vēl neesam gatavi," sacīja Pūce.

Runājot par VVD, deputāts norādīja, ka esot daudz komunicējis gan ar vides jomas nevalstiskajām organizācijām, gan uzņēmumiem, kas tieši sadarbojas ar dienestu, un tie visi norādot, ka VVD kā institūcija esot ļoti birokrātiska. "VVD pamatfunkcija ir aizsargāt vidi, taču to var darīt arī klientiem draudzīgā veidā. Pēdējos gados esam redzējuši situācijas ar, piemēram, riepu degšanas gadījumiem, un tas viss ir noticis VVD zem deguna. Tā ir liela problēma un būs jāiegulda liels darbs, lai viņu darbu efektivizētu," pauda deputāts.

Pūce dzimis 1980.gadā. 2003. un 2005.gadā Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnēs un vadību zinātnēs.

Valsts pārvaldē Pūce ieņēmis vairākus vadošus amatus. No 2006.-2007.gadam viņš bijis Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra padomnieks stratēģijas jautājumos, 2009.gadā strādāja par ekonomikas ministra Arta Kampara ārštata padomnieku izglītības jautājumos, bet 2010.gadā bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

2013.gadā Pūce no amata atkāpās, jo atsevišķi politiķi saskatīja interešu konfliktu faktā, ka viņa sieva vada biedrību "Ascendum", kas dažādiem kultūras, mākslas un izglītības projektiem saņēmusi ziedojumus no būvniekiem. Vienlaikus Pūce vairākos uzņēmumos darbojies arī kā valdes loceklis.

2017.gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts Rīgas domē no "Latvijas attīstībai" saraksta.

Pūces amatpersonas deklarācija liecina, ka viņa parādsaistības ir 9965 eiro apmērā un viņš ir izsniedzis aizdevumus 54 320 eiro apmērā. Pūcem pieder "Toyota Rav4" automašīna.

https://infogram.com/krisjana-karina-piedavatais-valdibas-modelis-1hxj48wdow554vg?live

Uz sarakstu