Pašvaldību savienība: Arī pašvaldības pieņems nākamā gada pagaidu budžetus
Plānotie likuma "Par budžetu un finanšu vadību" grozījumi paredzētu risināt to jomu problēmjautājumus, kuru finansēšanai valsts budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav nostiprināts nepieciešamais izdevumu pieaugums.
LPS priekšsēdētājs Kaminskis aģentūrai LETA skaidroja, ka, no pašvaldību puses raugoties, pagaidu valsts budžeta darbības laikā ir svarīgi, lai pilnā apmērā tiktu nodrošināts nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, tostarp, būtu pieejams papildu finansējums paaugstinātās pedagogu darba samaksas izmaksai un nodokļu reformas rezultātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājuma kompensēšanai.
Vienlaikus esot jārisina arī jautājums par pašvaldību aizņemšanās iespējām, nodrošinot, ka pagaidu budžeta laikā pašvaldības varētu īstenot vismaz ES fondu un pārējos ārvalstu līdzfinansētos projektus, kā arī turpināt realizēt jau iesāktos investīciju projektus.
"No stabilitātes un prognozējamības viedokļa ir būtiski, lai šie jautājumi ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Saeimā tiktu atrisināti tuvākajā laikā, un pašvaldības sagaida, ka tā tas arī notiks. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka tiek samazināti pašvaldību budžetu ieņēmumi, jo tad pašvaldībām nebūs iespējas pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas," sacīja Kaminskis.
Viņš norādīja, ka nenoliedzami 2019.gada valsts budžeta pieņemšana vēl šogad būtu daudz labāks risinājums, jo viestu skaidrību par pieejamo finansējumu gan pašvaldībām, gan pedagogiem, gan mediķiem un citām sabiedrības grupām, tomēr šāds variants vairs neesot iespējams.
"Arī pašvaldības plāno pieņemt 2019.gada pagaidu budžetus, lai varētu īstenot funkciju un pakalpojumu izpildi nākamā gada sākumā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai pašvaldību budžetu ieņēmumi pagaidu valsts budžeta darbības laikā nesamazinātos," sacīja LPS priekšsēdis.
Vienlaikus viņš atgādināja, ka no 2019.gada janvāra valstij ir jānodrošina, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi kopā ar valsts budžeta dotāciju veido 19,6% no kopbudžeta nodokļa ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, kā to paredz vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2018.-2020.gadam.
Jau vēstīts, ka, domājot, kā risināt nākamā gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas, valdība nolēmusi aicināt parlamentu pieņemt Likuma par budžetu un finanšu vadību grozījumus.
Ar tiem tiktu risināti problēmjautājumi, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, mediķu un tieslietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem, kā arī nodrošināt Valsts prezidenta atalgojumu.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisija saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais aģentūrai LETA paudis, ka, saglabājot līdzšinējo politiku, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus.
Uz sarakstu