Banner 980x90

Naukšēnu muižas pils un tās komplekss – kādēļ vērts turp doties?

Dāvis Kļaviņš/flickr.com
Dāvis Kļaviņš/flickr.com
Naukšēnu muižas pils, kas atrodas Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, Rūjas upes krastā savu tagadējo izskatu ieguvusi 1843. gadā, H. V. fon Grotes laikā, un tās būvmeistars bijis Frīdrihs Gotlībs Glēzers. Naukšēnu muižas pils ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tāpat muižas kompleksā ir arī Valsts nozīmes parks, zirgu stallis, klēts un pulksteņtornis.

Vēsture

Naukšēnu muiža, kas reiz piederējusi Livonijas ordenim, tika pilnīgi izpostīta Livonijas kara laikā, tamdēļ tās toreizējais īpašnieks Josts Firstenbergs pārcēlis mājvietu uz netālu esošo Naukšēnu miestu. Ap 1585. gadu muiža nokļuva Polijas karaļa īpašumā. Ir ziņas, ka muižas pils pašreizējā vietā celta pirms 1600. gada. 1621. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs īpašumu atguva, bet 1630. gadā pārdeva pulkvedim Aleksandram fon Esenam. 1695. gadā tapusī zemju karte uzrāda divstāvu – senāko – muižas kungu māju Rūjas upes krastā. Tai bijuši divi skursteņi, izbūvēti jumta logi, priekšā atradies pagalms.

Naukšēnu muiža, tāpat kā citas Ziemeļvidzemes muižas, smagi cieta Ziemeļu kara laikā astoņpadsmitā gadsimta sākumā, kā arī to pavadošā mēra epidēmijā; ļoti iespējams, ka šajos gados muižas apbūves lielākā daļa gājusi zudībā. 1728. gadā īpašums nonāca A. fon Essena atraitnes pārvaldībā.

18. gadsimta otrajā pusē Naukšēnu muižu nopirka Rīgas Lielās ģildes vecākais un tirgotājs V. Grote, un muiža pēc viņa tikusi mantota vairākās paaudzēs. Par vēlmi saglabāt skaisto īpašumu savai dzimtai un pēcnācējiem liecina dziļāk parkā esošās fon Grotu dzimtas kapenes, no kurām līdz mūsdienām gan saglabājušās tikai drupas.

Ap 1800. gadu tapušajā zīmējumā attēlota cita kungu māja nekā 1695. gada plānā redzamā; tā ir vienstāva, kā arī mainījies tās novietojums attiecībā pret upi. Heinriha Vilhelma fon Grotes laikā 1843. gadā pēc paša muižas īpašnieka sniegtā projekta būvmeistars Frīdrihs Gotlībs Glēzers pabeidzis celt jauno Naukšēnu muižas pili, kuras būvdarbus uzraudzījis pats pasūtītājs. Pēc ēkas kapitālās pārbūves tā ieguvusi tagadējo izskatu.

Pēdējā muižas īpašniece pirms 1920. gada agrārās reformas bijusi Karīna fon Grote. 20. gadsimta 30. gados pili pēc arhitekta A. Čuibes projekta atkal pārbūvēja. Pirms Latvijas okupācijas ēkā atradās zēnu audzināšanas iestāde, padomju laikā – arodvidusskola, kas darbojās līdz pat 1997. gadam. Līdz 2012. gadam muižas kompleksā atradās arī Naukšēnu Cilvēkmuzejs. Šobrīd Naukšēnu muižas pils telpās atrodas sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni", kulinārijas un arodapmācības kabineti, kā arī viesnīca ar labiekārtotiem numuriņiem.

Muižas parks

Plašais Naukšēnu muižas parks atrodas Rūjas upes krastā; parkam ir izcila arhitektoniskā un dendroloģiskā vērtība. Parkā aug dažādi reti sastopami koki kā, piemēram, valriekstu koks, korķa koks, Sibīrijas baltegle, ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava un citi.

Jau 17. gadsimta beigās muižā sākusies dekoratīvā dārza ierīkošana, taču vēlāk tas iekļauts ainavu parkā. Uz Grotu dzimtas kapiem ved Holandes liepu aleja, savukārt aiz tiem parks pakāpeniski pāraug mežā ar lielām vecām eglēm, priedēm un lapu kokiem. Parka teritorijā atrodas divi dīķi, attālākajā daļā upes krastā atrodas arī pilskalns – Naukšēnu Kābele.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)