Maz zināmi fakti par melatonīnu
Melatonīnu var atrast dažādos pārtikas produktos, piemēram, sinepēs, mandelēs, saulespuķu sēklās, godžī ogās, fenhelī, kardamonā, koriandrā un ķiršos. Melatonīnu var atrast dzīvnieku, augu un mikrobu valstībās. Tas ir dabīgs ķermeņa izdalīts hormons.
arasti melatonīna līmenis palielinās naktī. Daļēji ķermeņa iekšējais pulkstenis kontrolē melatonīna daudzumu. Gaisma ietekmē šī hormona izdalīšanās apjomu. Ziemas mēnešos atbilstoši īsākām dienām melatonīns veidojas vēlāk vai ātrāk nekā ierasts. Melatonīna sekrēcijas process palēninās ziemā un paātrinās vasarā, kas noved pie tā saucamās ziemas depresijas.
Cilvēkam novecojot, melatonīna līmenis ķermenī pamazām samazinās - dažiem senjoriem šī hormona līmenis ir zems, citiem šīs vielas organismā nav vispār.
Jaunākie pētījumi atklāj, ka zems melatonīna līmenis asinīs var būt saistīts ar palielinātu risku iegūt vēzi. Piemēram, vairākos pētījumos atklājās, ka sievietēm, kuras strādā nakts maiņās, ir lielāks risks saslimt ar krūts vai taisnās zarnas vēzi. Tas pamatojams ar mazu uzņemtās gaismas daudzumu. Ir pierādīts, ka melatonīnam piemīt spēja palēnināt vai apturēt vēža izplatīšanos.
Ieteikumi kā iegūt nepieciešamo melatonīna daudzumu:
•Izvairieties no elektronisko ierīču (mobīlo telefonu, datoru u.c.) izmantošanas vismaz stundu pirms gulētiešanas, jo jebkura no šīm ierīcēm izstaro zilo gaismu, kas apmāna smadzenes, liekot domāt, ka vēl ir diena. Parasti no plkst.21.00 – 22.00 smadzenes izdala melatonīnu, bet elektronisko ierīču izdalītais apgaismojums var traucēt šo procesu.
•Pārliecinieties, ka jūs regulāri saņemat pietiekoši daudz gaismas. Ja atrodaties visu dienu tumšā telpā melatonīns neveidosies.
•Guliet pilnīgā tumsā vai pēc iespējas tumšākā telpā.
Uzklikšķini uz zemāk redzamā linka un uzzini vairāk par melatonīna labvēlīgajiem efektiem!
Uz sarakstu
