Lūznavas muižā izspēlēs un izdejos Francijas karaļa galma mūziku
Koncertā klausītāji varēs baudīt ievērojamāko franču baroka mūzikas komponistu De Lalandes, Rebela un Marais mūziku.
17. un 18.gadsimta franču muzikālo estētiku noteica Versaļas pils izvirzītie noteikumi un karaļa muzikālā gaume. Koncertā skanēs mūzika, kas tika rakstīta un atskaņota vai varēja būt atskaņota tieši Francijas karalim un viņa galmam. Viena no spilgtākajām figūrām Francijas vēsturē neapšaubāmi bija Francijas karalis Luijs XIV jeb Saules karalis. Viena no viņa lielākajām kaislībām bija balets. Šajās baleta izrādēs viņš visbiežāk arī pats dejoja. Deju mūzika bija visnozīmīgākais mūzikas žanrs Francijā. Līdz ar franču kultūras izplatīšanos, franču deju formas kļuva populāras gandrīz visās Eiropas valstīs. Daudzi franču mūziķi tajā laikā dzīvoja un mācījās Itālijā, tāpēc visai bieži franču baroka mūzikā parādījās tieši itāļu baroka mūzikai raksturīgās iezīmes. Franču baroka mūzikas virtuozitāte slēpjas vissīkāko detaļu precīzā atskaņojumā. Franču baroka mūzikas burvība valdzina ar savu nepiespiesto vieglumu un noslēpumainību.
"Inégalité Mystique" ansamblis vieno mūziķus, kuri seno mūziku sauc ne tikai par savu aizraušanos, bet arī par profesiju. Ansambļa dalībnieces prezentē 17. un 18.gadsimta komponistu darbus, kā arī spēlē uz vēsturisko instrumentu oriģināliem un kopijām, lietojot baroka laika kamertoni. Mūziķu sniegums bieži dzirdams Latvijas koncertzālēs un pilīs. Ikdienā daļu mūziķu vieno kopīgs darbs baroka orķestrī "Collegium Musicum Riga", senās mūzikas vēstneša Latvijā, Māra Kupča, vadībā. Ansamblī "Inegalite Mistique" spēlē: Ieva Nīmane (blokflauta), Anna Naudžūne (baroka vijole), Danuta Ločmele (baroka čells) un Veronika Rinkule (klavesīns).
Baroka deju ansamblis "La Maison Noble" specializējas 17. un 18.gadsimta galma deju horeogrāfijā, apgūstot arī baroka laika estētiku, ļaujot augusta sākumā arī Lūznavas muižas apmeklētājiem izbaudīt Francijas galma skaistās un smalkās dejas.
Uz sarakstu
