Līgatnes papīrfabrika – savulaik visvecākais rūpniecības uzņēmums Latvijā
Līgatne ir Latvijā senākās papīrfabrikas strādnieku ciemats, kas ir unikāls un vienots industriālā arhitektūras stila mantojuma ansamblis. Par Līgatnes papīrfabrikas aizsākumiem tiek uzskatīts 1814. gada 13. novembrī slēgtais līgums par Paltmales muižas dzirnavu un apkārtējo zemju rentēšanu. Latvijā plaši zināmais papīra ražošanas uzņēmums darbojās divsimt gadus: no 1815. līdz pat 2016. gadam.
Vēsture
Pirmo papīrfabrikas ēku uz Paltmales muižas zemes, pateicoties 1814. gada 13. novembrī slēgtam nomas līgumam, Līgatnes upes krastā uzbūvēja Konrads Justus Štorhs un Karls Kibers. Papīra ražošanas vajadzībām tika izveidots akvedukts, slūžas, kā arī izrakts kanāls. Miltu dzirnavas tika pārbūvētas, un 1815. gadā Līgatnes fabrikā strādāja 15 darbinieki papīra ražošanas meistara vadībā. Papīrs tika ražots ar rokām, pārstrādājot linu lupatas, un šāda prakse pastāvēja līdz pat 1871. gadam, savukārt papīra masa tika gatavota līdz II Pasaules karam.
1830. gadā tika uzcelta Vidusfabrika jeb galvenā ražotne, kurā 1849. gadā uzstāda un darbu uzsāk pirmā papīrmašīna Līgatnes fabrikā un arīdzan visā Latvijā. 1856. gadā, kad fabriku iegādājās Kārlis Grothus, tiek uzstādīta arī otra papīrmašīna, krietni palielinot ražošanas apjomus; Līgatnē izgatavoto papīru pārdod visā cariskajā Krievijā. Šajā laikā nodibina akciju sabiedrību “Līgatnes papīru fabriku kompānija”.
1884. gadā papīrfabrika cieta ugunsgrēkā, tomēr viena gada laikā tiek iegādāta jauna papīrmašīna un ražošana atsākta. Līdz 1913. gadam Līgatnē ražo īpaši augstas kvalitātes papīru. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā fabrika eksportēja papīru uz visiem pieciem pasaules kontinentiem. Šajā laikā Līgatnē ražoja aptuveni 100 dažādu papīra veidu.
Pēc II Pasaules kara vācu armijas atkāpšanās laikā 1944. gada oktobra sākumā vairākas fabrikas ēkas tika uzspridzinātas, tomēr vien dažus mēnešus vēlāk – 1945. gada februārī – papīra ražošanu atkal atsāk.
Pēc Padomju savienības sabrukuma fabrika turpināja ražot papīru, izmantojot vairs tikai vienu papīrmašīnu. 1993. gada 5. novembrī Līgatnes papīrfabrika jau atkal daļēji nodega, tomēr ražotni atjaunoja, pateicoties arī iedzīvotāju ziedojumiem. 1997. gada 22. martā papīrfabrika tika privatizēta, savukārt 2001. gada 9. augustā to pārdēvēja par AS Papīrfabrika "Līgatne".
Papīrfabrika mūsdienās
Uzņēmums specializējās mākslas papīru (skolām un jaunajiem māksliniekiem), čaulu kartona un papīra čaulu ražošanā, kā arī īpašas nozīmes tehnisko papīru un iepakojuma papīra ražošanā. Līgatnes papīrfabrika uz ārvalstīm eksportēja aptuveni 70-80% no savas produkcijas, tomēr 2016. gadā savas durvis diemžēl slēdza.
Papīrfabrika „Līgatne”, pateicoties tās ilgajai vēsturei, ir bijis viens no vecākajiem un tradīcijām bagātākajiem papīra ražošanas makulatūras pārstrādāšanas uzņēmumiem ne tikai visā Baltijā, bet arī Eiropā. Divu gadsimtu gaitā kā izejvielas papīra izgatavošanai ir bijušas linu lupatas, celuloze, kokmasa un makulatūra.
Interesentiem ir unikāla iespēja izstaigāt fabriku no iekšpuses, iepazīties ar tās vēsturi, kā arī papīra ražošanas principiem. Ekskursijas gaitā apmeklētājiem tiek piedāvāts apskatīt arī vēsturisku papīrfabrikas strādnieku dzīvokli.
Uz sarakstu
