Latvijas Kara muzejs – Latvijas militāri politiskā vēsture ekspozīcijās
Latvijas Kara muzejs dibināts vairāk nekā pirms 100 gadiem – I Pasaules kara notikumu laikā, kas to padara par vienu no vecākajiem muzejiem Latvijā. Tā krājumu galvenokārt veidoja no kaujas lauka iegūtas, kā arī karavīru personīgās lietas. Latvijas Kara muzeja telpas kopš 1919. gada atrodas Pulvertornī, Vecrīgā.
Pulvertornis
Pulvertornis, agrāk arī Smilšu tornis (pirmo reizi ar šādu nosaukumu tornis minēts jau 1330. gadā), atrodas Vecrīgā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Savulaik pulvertornis bijis nozīmīgs Rīgas nocietinājumu elements, pildot austrumu ceļa vārtu aizsargfunkciju. 1916. gadā Pulvertornī tika izvietots jaundibinātais latviešu strēlnieku pulku muzejs, kas 1919. gadā tika pārdēvēts par “Latvijas Kara muzeju”.
Vēsture
Latvijas Kara muzeja pirmsākumi ir saistāmi ar I Pasaules karu un tā notikumiem Latvijā, konkrētāk, ar nacionālo militāro vienību – latviešu strēlnieku bataljonu veidošanos cariskās Krievijas armijas sastāvā 1915. gadā; to veicināja Krievijas militārās neveiksmes 1915. gada vasarā un latviešu zemessargu sekmīgā dalība Jelgavas aizsardzībā.
1916. gadā muzejs uzsāka savu darbību kā Strēlnieku muzejs, savukārt 1919. gadā tas tika pārdēvēts par “Latvijas Kara muzeju” un iekārtots senajā nocietinājumu tornī Vecrīgā – Pulvertornī. Muzejs tika dibināts ar mērķi atainot latviešu tautas cīņas alkas par brīvību un neatkarību, lai celtu nacionālo pašapziņu un ieaudzinātu Tēvzemes mīlestību; tas tika atspoguļots muzeja ekspozīcijās.
Muzejā izvietotās ekspozīcijas atspoguļoja viduslaikus un jaunos laikus no militārā aspekta, Krievijas 1905. gada revolūciju un latviešu saikni ar to, tāpat arī I Pasaules karu, Latvijas valsts proklamēšanu un izveidošanu, kā arī citus vēsturiskus un nozīmīgus notikumus Latvijas vēsturē. Muzejā atradās bagātas ieroču, foto, dokumentu, ordeņu, formas tērpu un citas kolekcijas.
Neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā muzejs atradās Kara ministrijas pārziņā, turklāt no 1937. līdz 1940. gadam tornis ieguva jaunu muzeja korpusu ar neoeklektisku korintiskā ordera pilastru motīvu fasādēs. Līdz ar PSRS izvērsto Latvijas okupāciju 1940. gada 17. jūnijā, kam attiecīgi sekoja valsts institūciju likvidācija, tika slēgts arī Latvijas Kara muzejs; daļa tā kolekciju pazuda, pārējā daļa tika nodota citiem muzejiem un arhīviem.
Kopš 1957. gada Latvijas Kara muzeja vietā atradās Latvijas PSR Revolūcijas muzejs, kura vēsts sabiedrībai bija mainījusies, proti, izvietotās ekspozīcijas Latvijas 20. gadsimta vēsturi pasniedza no padomju varas ideoloģijas viedokļa. Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas procesa sākumā, 1990. gadā tika atsākta arī Latvijas Kara muzeja darbība.
Muzejs pēc neatkarības atgūšanas
No muzeja atjaunošanas brīža 1990. gadā tā galvenais darbības mērķis ir atklāt Latvijas un ārvalstu sabiedrībai sarežģīto Latvijas militāri politisko vēsturi, īpaši uzsverot 20. gadsimtu, kura gaitā latviešu tautai nācās divas reizes izcīnīt savu neatkarību.
2020. gada rudenī Latvijas Kara muzejā tika uzsākti plaši remontdarbi, kuru gaitā notika ēkas fasādes atjaunošana, tika nomainīts jumta segums, restaurēti visi muzeja logi, kā arī uzstādīts fasādes apgaismojums. 2021. gada 22. septembrī Latvijas Kara muzejs no jauna ir atsācis savu publisko darbību, un ieeja tajā ir bez maksas!
Uz sarakstu
