Kad vītero putni un zied mežābeles – ko redzēt Ukru gāršā?
Kas ir gārša?
Gārša ir auglīgajā velēnu karbonātu augsnē augošu ozolu mežu tips, kurā lielā skaitā sastopami oši, arī egles. Pamežu veido lazdas, ievas, pīlādži. Pavasarī, koku zariem vēl esot kailiem, gāršā ir daudz gaismas, tādējādi tajā strauji uzzied baltās un zilās vizbulītes, zeltstarītes un citi augi. Ozolu gāršām ir liela nozīme bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, jo tajā sastopamas daudzas augu un kukaiņu sugas, kas nav citos meža tipos.
Uz Lietuvas robežas
Zemgale ir Latvijas maizes klēts – šī apvidus auglīgās zemes jau izsenis tikušas izmantotas lauksaimniecībā. Tādēļ ir neticami, ka šīs meliorētās platības vidū saglabājusies tāda teritorija kā Ukru gārša, kas kopš 1999. gada noteikta kā dabas liegums. Meža masīvu apmēram 1100 hektāru platībā veido ļoti veci meži, kuru auglīgajās augsnēs sastopams daudz tādu augu sugu, kam Ukru gārša ir galējā ziemeļu izplatības robeža; tās reti sastopamas pārējā Latvijas teritorijā.
Neskaitot kokus, te sastopamas tādas aizsargājamas augu un sēņu sugas kā lielā zvaigznīte, Benekena zaķauza, pūkainā asinszāle, skrajziedu skarene, plaisājošā rūtaine, un citas. Dabas liegumā ligzdo melnais stārķis un mazais ērglis, tāpat arī vairākas dzeņu sugas, kā arī tā ir vēl citu aizsargājamu putnu ligzdošanas vieta; te ir sastopama biezā perlamutrene un lapkoku praulgrauzis.
Ko Ukru gāršā pasākt?
Lai gāršu iepazītu, ir izveidota taka, kuras īsākais loks ir 1550 metrus garš, bet lielākais un vairāk aizaugušais – 2070 metrus garš. Pie ieejas atrodas ugunskura vieta, galds, soliņi un informācijas stends. Zinoša eksperta un vietējā gida pavadībā var izstaigāt nelielu Ukru gāršas apgabalu. Tāpat teritorijā tiek piedāvāts atpazīt aizsargājamos augus, uzmērīt dižozolus, apskatīt medību trofejas un ieročus, kā arī doties pastaigā gar Tērvetes upi.
Jāņem gan vērā, ka, lai saklausītu un saskatītu putnus, Ukru gāršā ceļojums jāuzsāk jau ap pussešiem rītā un turp jādodas vasaras pirmajā pusē. Šajā periodā tie cītīgi dzied, lai iezīmētu savu teritoriju un brīdinātu, ka tā jau ir aizņemta vieta. Vēlāk, kad putni ir nodarbināti ar ligzdu vīšanu un bērnu barošanu, dziedāšanai tik daudz laika neatliek.
Gāršā mīt gandrīz visi meža dzīvnieki, tomēr interesants ir fakts, ka Firsts Līvens Bukaišos reiz bija ierīkojis prāvu briežu dārzu; tagadējie šeit mītošie staltbrieži ir tā iemītnieku pēcteči. Lai iepazītu tos bauru laikā, šeit jābūt agri no rīta vai vēlu vakarā septembrī.
Uz sarakstu