Garākā alu sistēma Latvijā – Riežupes smilšu alas
Smilts ieguve sendienās
Runā, ka alām piemītot savāds spēks, bet smalko, cukuram līdzīgo smilti cilvēki mēdz izmantot ārstnieciskos nolūkos, lai sildītu ar tām sāpīgās vietas; smilts sevī esot uzņēmusi jūras sāļus. Smilšakmeņi, kuros atrodas alas, atšķiras ar to, ka ir balti, nevis sarkani vai dzelteni.
Lai gan sākotnēji alas izgrauzis avots, to veidošanās un paplašināšanās turpinājās mehāniski, cilvēkiem vairāku gadsimtu gaitā izcērtot balto smilšakmeni, lai ņemtu smiltis trauku beršanai un istabu izkaisīšanai augstos svētkos pēc senlaiku parašas; vēlākos laikos arī iegūstot baltās smiltis stikla rūpniecībai, turklāt tās tika iznestas maisos. Hercoga Jēkaba laikā no Riežupes smilšu alām baltās smiltis veda pa Ventu ar kuģiem uz ārzemēm.
Alu sistēma sāka veidoties pirms vairāk nekā 100 gadiem, 18. un 19. gadsimtā, kad baltā smilts rakta un vesta uz Ozolnieku stikla fabriku un lļģuciema stikla rūpnīcu Rīgā. Smilts ieguve un tādējādi arī alu rūpnieciskā izstrāde tika pārtraukta pirms Otrā pasaules kara, 1939. gadā. Lielākā daļa no kādreizējām ejām ir aizbrukušas, vairākkārt aizbrukusi arī ieeja alās.
Nostāsti vēsta, ka šīs pašas smilšu alas kā paslēptuvi izmantojuši 1905. gada revolūcijas dalībnieki. Klīst arī nostāsti par citām, daudz plašākām pazemes eju sistēmām līdzās šai.
Alu sistēma mūsdienās
Apmēram 30 gadus nebija pieejas labirinta kreisajai daļai, taču 1991. gadā uz to izcirsta jauna eja. Šobrīd apmeklētājiem nav pieejama labirinta labās puses (vecākā) daļa ar zemajām ejām, jo tajā ir iespējami nobrukumi. Alu labirints ir rakts triju paaudžu garumā, un tas viss ir cilvēku roku darbs. Alas ir Štofrēgenu dzimtas privātīpašums – šobrīd to īpašniece ir Inese, kura ir alu mantiniece jau ceturtajā paaudzē.
Faktiski gaisa temperatūra alās visu gadu ir pastāvīga (astoņi grādi pēc Celsija), un tieši tādēļ, sākot jau ar novembri un beidzot ar martu, tajās netraucēti pārziemo astoņas dažādas sikspārņu sugas.
Gida pavadībā ir iespējams apmeklēt alu sistēmas, kurās ir dažādas telpas, par kurām, savukārt, vēsta dažādi nostāsti un ticējumi. Astoņu metru dziļumā zem zemes atrodas Mīlestības zāle, ko sevišķi iecienījuši jaunlaulātie; jaunlaulātie šajā zālē mēdz atstāt ziedus, jo pastāv ticējums, ka alas tiem sniedz garu mūžu. Pateicoties nemainīgajai pazemes temperatūrai, grieztie ziedi šeit saglabājas svaigi līdz pat trim mēnešiem ilgi. Telpā ir arī neliels altāris ceremonijām.
Alu labirintā atrodas arī Ticības zāle, kur vienmēr pārņem savādas sajūtas – telpa atrodas alu āderu krustpunktā.
Uz sarakstu
