Eksperti: Baltijas gāzes tirgus izaicinājums ir veicināt dabasgāzes patēriņu
Igaunijas gāzes uzņēmuma "Eesti Gas" valdes priekšsēdētājs Antss Nots teica, ka viens no nozares izaicinājumiem ir dabasgāzes patēriņa samazināšanās. Taču ir vairāki veidi, kā to audzēt, tostarp izmantojot ne tikai Igaunijā, bet Latvijā un Somijā augošo biogāzes tirgu. Savukārt sašķidrināta dabasgāze ir piemērota jūras transportam. Tāpēc tirgus dalībniekiem ir jāseko līdzi klientu vēlmēm un pieprasījumam, izmantojot tirgus piedāvātās iespējas.
Viņš atzina, ka tirgus izaicinājums ir arī konkurences palielināšanās kopš gāzes tirgus atvēršanās. Ja iepriekš bija monopols, un gāzes tirgotājam attiecīgajā valstī nebija jāskaidro, kāpēc viņa gāze ir labākā, patlaban tirgus situācija ir mainījusies. Būtiski visiem gāzes tirgus dalībniekiem cīnīties par godīgu konkurenci.
AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, komentējot dabasgāzes patēriņa sekmēšanu, norādīja, ka "Conexus" kā infrastruktūras turētājs varētu nodrošināt pieslēgumus vietās, kas motivē papildu dabasgāzes patēriņu. Piemēram, tuvu autoceļiem, lai dabasgāzi vairāk varētu izmantot transportā. Tāpat pieslēgumi varētu būt vietās, kur ir elektrības un gāzes starpsavienojumu krustojumi.
Dabasgāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" valdes loceklis Joahims Hokercs konferencē piekrita, ka viens no sektoriem, kuros ir potenciāls audzēt dabasgāzes patēriņu, ir transporta sektors.
Energouzņēmuma "Enefit" vadītājs Jānis Bethers atgādināja, ka Latvijā atvērtais gāzes tirgus darbojas jau vairāk nekā gadu un, salīdzinot to, cik bieži Baltijas patērētāji izvēlas un maina gāzes tirgotājus, tieši Latvijas patērētāji uzrāda vislielāko aktivitāti. Kopš tirgus atvēršanas Latvijā tirgotāju mainījis būtiski augstāks klientu skaits nekā kaimiņvalstīs. Klienti Latvijā ir tik aktīvi, jo guvuši pieredzi no elektroenerģijas tirgus tā atvēršanas sākumā.
Pēc Bethera sacītā, valdībai atliek izvēlēties attīstāmos enerģijas resursu veidus, vides ierobežojumus un garantēt normatīvās vides stabilitāti. Šajā ziņā vēl ir daudz pilnveidojamā.
Uzņēmuma "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētāja vietnieks Sebastians Grēblinghofs piekrita, ka konkurence kopš gāzes tirgus atvēršanās Latvijā attiecīgajā tirgū ir paaugstinājusies. Latvijas gāzes tirgū mainījies tirgus dalībnieku skaits - ienākušas daudzas kompānijas, kas sākušas konkurēt ar "Latvijas gāzi". Klienti pieprasa dažādus produktus, mainījušies arī līgumu nosacījumi un to termiņi. Klienti vēlas operatīvākas atbildes no gāzes piegādātāja, un kopumā tirgus nosacījumi ir vairāk komercializējušies. Dabasgāzes cenas ir mainījušās. Klientiem rūp produkta cena un piegādes kvalitāte, un viņiem ir izvēles iespējas.
Konferences dalībnieki atzina, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas Baltijas reģiona enerģētikas nozare turpina mainīties. Aktuālas kļūst izmaiņas pārrobežu tirdzniecībā, veidojas integrēts Baltijas gāzes tirgus. Joprojām aktuāla ir reģiona gāzes tirgus savienošana ar pārējās Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgu - tādi projekti kā Lietuvas un Polijas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) un Somijas-Igaunijas zemūdens gāzesvads "Balticconnector".
LETA jau ziņoja, ka trešdien Rīgā notiek Baltijas gāzes konference, kuru jau otro reizi organizē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera.
Uz sarakstu
