Bukas muižas kungu nams – skaistā neoklasicisma ēka, kas gaida savu atdzimšanu
Siguldas novada Mālpils pagasta Bukās atrodas kāda muiža, kuras pirmsākumi meklējami jau 16. gadsimtā, kad tā bija pazīstama ar vairākiem vārdiem: Hardemois, Bockenhof, Süddenbach, kas tika lietoti vēl 20. gadsimta 20. gados. Mūsdienās īpašums tiek saukts par Bukas (Buku) muižu, savu nosaukumu aizgūstot no tā ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda. Buku muiža ir privātīpašums un Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Vēsture
Ziņas par Bukas muižu atrodamas jau 16. gadsimta baznīcu vizitācijās. Tai bijuši vairāki nosaukumi – Hardemoisa, Bokenhof un Suddenbach; pēdējo vārdu tā ieguvusi no blakus esošās Sudas (lībiešu valodā sudden – “vilks”) upes. Tikai 20. gadsimta 20. gados muiža ieguva tautas valodā lietoto nosaukumu – Bukas muiža, kas patapināts no ilggadējo īpašnieku baronu fon Boku dzimtas vārda. 18. gadsimtā Bukas muižas īpašnieks bija Salomons Johans fon Gersdorfs, kuram piederējusi arī Akenstakas muiža.
Bukas muižas pils celta 19. gadsimta 80. gados un sākotnēji tā nav bijusi tik grezna. Muižas pils kopā ar vairākām citām nemieros 1905. gadā tika nodedzināta vienas nakts laikā, par ko izsmeļošu informāciju sniedz tā laika muižas pārvaldnieka Andreja Stalbova pierakstītās atmiņas. No kungu namā esošajām vērtībām izglābt izdevies vien tik, cik uzticamākie kalpotāji paslēpuši vai ko barons aizvedis sev līdzi uz Rīgu.
Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Volfu ģimene. Kungu nama atjaunošanas darbi sākušies ap 1910. gadu arhitekta Oto Vildausa vadībā, pārbūvējot to par neoklasicisma stila pili – vēl greznāku ēku nekā iepriekš. Tika izbūvēti divi simetriski rizalīti, starp kuriem izveidots sešu kolonnu portiks. Padomju gados muižas kungu namā atradās celtniecības skola, ēka bijusi labā stāvoklī un apkārtne sakopta. 90. gados ēka tika privatizēta.
Bukas muiža mūsdienās
Mūsdienās Bukas muiža ir privātīpašums un Valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurā vēl arvien periodiski norit restaurācijas darbi. Bukas muižas kungu nams dažkārt tiek raksturots kā samazināta Carnikavas pils kopija, kura diemžēl tika nopostīta I Pasaules kara laikā.
Ir saglabātas un restaurētas oriģinālās pils mēbeles, piemēram, 18. gadsimta beigās tapusī oriģinālā Bīdermeijera mēbeļu kolekcija, 20. gadsimtā darinātās guļamistabas mēbeles, kas veidotas no Karēlijas bērza, kā arī atsevišķi citi restaurēti baroka laika mēbeļu eksemplāri. Tāpat kungu namā ir saglabātas astoņas podiņkrāsnis, 18. gadsimta lustras un svečturi.
Pilnībā ir saglabājies kungu mājas vēsturiskais būvapjoms, arhitektoniskais risinājums, kā arī fasāžu kompozīcija un apdare. Ainaviskā Bukas muižas kompleksa apbūve ir gadsimtu gaitā izkoptas kultūrainavas neatņemama un vērtīga sastāvdaļa, kur mūsdienās vēl apskatāma muižas centra apbūve: pils, staļļi, mednieka namiņš, ērberģis, saimniecības ēka, tornītis, kūts, nosusinātie pils dīķi; teritorijā atrodas arī divas padomju laikos celtas divstāvīgas strādnieku dzīvokļu ēkas, kas nu jau ir pamestas.
Netālu no kungu mājas atrodas lidlauks, mežā paslēpies sēravots, kā arī ainaviskā Sudas upe. Muižas pilij, lai tā atkal varētu atdzimt visā savā krāšņumā, tiek meklēts jauns īpašnieks.
Uz sarakstu
