Aptauja: Latvijā 58% lauksaimnieku ir pārliecināti par viņu saimniecības attīstību tuvākajā nākotnē
Vienlaikus aptaujā 38% lauksaimnieku, vērtējot savas saimniecības nākotnes izaugsmes perspektīvas, atzinuši, ka situācija īpaši nemainīsies, un negaida ne izaugsmi, ne lejupslīdi, kamēr 4% respondentu prognozēs ir pesimistiski, uzskatot, ka tuvākā nākotne nenesīs attīstības iespējas.
Krops norādīja, ka vispozitīvāk uz savas saimniecības attīstības iespējām nākotnē raugās graudkopības un gaļas liellopu audzētāju jomas pārstāvji, savukārt 54% pienkopības pārstāvju galvenokārt uzskata, ka situācija būtiski nemainīsies.
Aptaujas dati arī liecina, ka tehnikas parka atjaunošana (65%), izmaksu optimizēšana (64%) un saimniecību platības paplašināšanās iespējas (49%) ir trīs galvenie lauksaimnieku mērķi, domājot par saimniecības izaugsmi tuvāko triju gadu laikā. Par trim svarīgākajām prioritātēm ir vienisprātis visu aptaujāto lauksaimniecības jomu - graudkopības, lopkopības, pienkopības un gaļas liellopu audzēšanas - pārstāvji.
Krops atzīmēja, ka straujā tehnoloģiju attīstība ietekmējusi arī lauksaimnieku vēlmi modernizēt saimniecības, taču tā nav starp trim galvenajām prioritātēm. Aptaujā 36% respondentu minējuši, ka plāno saimniecības vadīšanā vairāk izmantot precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, kas atšķirībā no tradicionālās lauksaimniecības ļauj noteikt, kad un kuros zemes nogabalos un ar kādām tehnoloģijām nepieciešams veikt konkrētus laukkopības darbus ražības pieauguma nodrošināšanai. Galvenokārt inovācijas plāno ieviest graudkopības jomas pārstāvji - 46% respondenti atklājuši plānus vairāk izmantot precīzās tehnoloģijas, kas saistīts ar faktu, ka tieši graudkopības nozarē ar precīzu tehnikas vadības sistēmu spēj efektīvi veikt mēslošanu, cīnīties ar nezālēm un slimībām, tādā veidā ceļot ražīgumu.
Bankā piebilda, ka "Swedbank" kreditētajos attīstības projektos digitalizācijas piemēri visbiežāk sastopami lopkopības un augkopības nozarē. Lopkopībā lauksaimnieki investē, piemēram, piena kvalitātes analīžu veikšanā, grūsnības un sēklošanas noteikšanā, barības sastāva un devu analīzē, klimata uzturēšanā fermās un citos procesos, savukārt augkopībā piemēri efektivitātes uzlabošanai ir augu un augsnes skenēšana, dronu izmantošana lauku apsekošanai, digitāla graudu šķirošana, lieljaudas tehnikas automātiskā stūrēšanas sistēma un citi.
"Mūsu kopējos projektos ar lauksaimniekiem redzam, ka pieaug efektivitāte un ražīgums tajās saimniecībās, kas īsteno nozīmīgus ilgtermiņa attīstības un modernizācijas projektus efektivitātes uzlabošanai," teica "Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.
Lai sniegtu plašāku atbalstu lauksaimnieku attīstības plānu īstenošanā un ekspertu konsultācijas būtu pieejamas ikvienam lauksaimniekam, "Swedbank" paplašina lauksaimniecības ekspertu komandu. "Lauksaimniecībā nekas nenotiek uzreiz. Mūsu nozarē viss kārtīgi jāsaplāno vismaz divus soļus uz priekšu. (..) Tāpēc man liels prieks par mūsu komandas paplašināšanu, lai sniegtu atbalstu lauksaimniekiem, kam līdz šim nebija sava konsultanta," sacīja Miltiņš.
Aptauja par zemnieku saimniecību aktuālo vajadzību izpēti veikta sadarbībā ar "Berg Research" 2018.gada nogalē, aptaujājot vairāk nekā 400 respondentu no graudkopības, lopkopības, pienkopības un gaļas liellopu audzēšanas jomas.
Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.
Uz sarakstu