Amatas novadā notiks "Rakstnieku pēcpusdiena"
Kā pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informē Amatas novada pašvaldības tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Paseka, pasākumā dalību jau apstiprinājuši dzejnieki un rakstnieki Edvīns Raups, Valdis Rūmnieks, Jānis Rokpelnis, Nora Ikstena, Inga Ābele, Valdis Atāls. Literāti stādīs kokus kopā ar speciālās Spāres internātpamatskolas bērniem. Koku stādīšanai sekos dzejas un prozas lasījumi, sarunas pie siltas tējas un ugunskura zupas. Kociņus dāvina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "ZAAO".
Pasākums ir pieteikts arī kā Amatas novada pašvaldības ieguldījums vides iniciatīvā "100 darbi Latvijai", kas aicina ikvienu ceļā uz Latvijas simtgadi paveikt kādu vērtīgu vides labiekārtošanas, izdaiļošanas vai izglītības darbu. Par citiem labajiem vides darbiem var uzzināt, kā arī savu darbu pieteikt var mājas lapā www.100darbilatvijai.lv.
Amatas novada Spāres muižas Rakstnieku parka ideja radās 1930.gada 4.maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma Aleksandra Čaka vadībā apmeklēja Trauksminieku grupas literāti – Arvīds Borincs, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emils Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlups un Elvīra Bramberga. Tika radīta arī himna un stādīto koku plāns, kas saglabājies vēl šodien.
Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks.
2014.gada 1.septembrī šo tradīciju atjaunoja speciālās Spāres internātpamatskolas bērni, atjaunojot liepu aleju, kas ved uz parku, uzstādot planšeti, kur attēlots Trauksminieku grupas zīmētais parka koku vēsturiskais plāns un sacerētā himna, kas radās līdz ar parku. Toreizējo Spāres skolas vadītāju Alvīnes un Kārļa Skalbergu meita Ieva Skalberga, kurai parka tapšanas laikā bijusi tikai gadu veca, ierisināja Rakstnieku parku papildināt ar vēl vienu kociņu, kas stādīts par godu Amatas novada rakstniecei un novadpētniecei Melānijai Vanagai.
Uz sarakstu
