Smiltenes tehnikumā aizvadīta Latvijas Veterinārārstu biedrības konference

Uz aizvadītajā gadā paveikto atskatījās, aktuālākās šā brīža problēmas apsprieda, ar jaunāko informāciju apmainījās un diskusijās piedalījās vairāk par 400 veterinārmedicīnas jomai piederošie konferences dalībnieki. Latvijas Veterinārārstu biedrības Atzinības balvu par mūža ieguldījumu veterinārmedicīnā - "Sudraba skalpeli" saņēma astoņi veterinārārsti un trīs feldšeri.

Konferenci svinīgi atklāja ar Jura Alunāna un Jurjānu Andreja dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot". Klātesošie noklausījās Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora Māra Baloža, Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktores Zandas Mazules, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinmedicīnas fakultātes dekāna Ilmāra Dūrīša, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktora Aivara Bērziņa, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes viesdocentes Gundegas Mičules, Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Pāvilsona, "BaltVetHom" vadītāja Jura Tolpežņikova, Latvijas Veterināro zāļu lieltirgotavu asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Pāvilsona un Latvijas Veterinārārstu biedrības goda biedra Modra Ziemeļa uzrunas par aktualitātēm veterinārmedicīnā.

Māris Balodis aicināja veterinārārstus uz profesionālo solidaritāti un izteica pateicību par ieguldījumu dzīvnieku veselības aizsardzībā. Īpaši – Āfrikas cūku mēra profilaksē un apkarošanā. "Neraugoties uz daudz lielāko problēmas skarto teritoriju, aizvadītajā gadā Āfrikas cūku mēris diagosticēts tikai 15 mājas cūku novietnēs. 2014. gadā tādu bija 32. Tas pierāda – ja ir pieejami līdzekļi profilaksei, kopīgiem spēkiem varam stāties pretī arī visnopietnākajām slimībām. Attiecībā uz meža dzīvniekiem liels darbs priekšā medniekiem. Eiropas komisija šogad selektīvajām medībām paredzējusi 1,6 miljonus eiro. Taču arī veterinārārstiem darāmā pietiks. Francijā šobrīd plosās putnu gripa. Ņemot vērā putnu migrāciju, šī problēma var skart arī Latviju."

Zanda Mazule informēja par to, kas tiek darīts, lai visā ES panāktu vienotu dzīvnieku labturības un veselības principu ievērošanu. Tas svarīgi veterināro zāļu pieejamības un lietošanas nosacījumu atvieglošanai un antibakteriālās rezistences attīstības mazināšanai. Ņemot vērā sabiedrības interesi un dzīvnieku aizsardzības organizāciju vēlmi, Zemkopības ministrija sākusi virzīt grozījumu Dzīvnieku aizsardzības likumā - par savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs.

Ilmārs Dūrītis iepazīstināja ar LLU Veterinārmedicīnas fakultātes ilgtermiņa stratēģiju un informēja par rudenī gaidāmo Eiropas Veterināro augstskolu asociācijas novērtēšanu. Tad izsvērs veterinārmedicīnas fakultātes mācību programmas atbilstība ES direktīvai. Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns dalījās priekā par jauniešu, t.sk. ārvalstu studentu, aizvien pieaugošo interesi par veterinārmedicīnas studijām LLU. "Minētais vieš cerību, ka fakultāte kādreiz varēs uzņemt tikai pašus motivētākos un talantīgākos studentus. Tas sniegs nozīmīgu ieguldījumu veterinārmedicīnas attīstībā."

Aivars Bērziņš pastāstīja, kā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR" tiek nodrošināti kvalitatīvi laboratoriskie pakalpojumi. Tie bijuši nozīmīgi gan dažādu infekciju izpētē, gan pārtikas drošības un sabiedrības veselības aspektā.

Gundega Mičule informēja par jauno veterināro zāļu regulējumu ES un aicināja veterinārārstu biedrību aktīvi iesaistīties minētajā projektā, lai, regulu ieviešot, tiktu ņemtas vērā arī Latvijas veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku intereses. LLU vieslektore informēja arī par izmaiņām, kas gaidāmas, stājoties spēkā, jaunajam Dzīvnieku veselības likumam. "Lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanu, būs jāpievērš lielāka uzmanība profilaktiskajiem pasākumiem, kuros būtisku lomu ieņems sadarbība ar veterinārārstu."

Māris Pāvilsons ārstus rosināja neatbalstīt negodīgus uzņēmējus, kas, apejot veterinārārstus, ved zāles "pa taisno" uz saimniecībām. "Domājot par ieguvumiem ilgtermiņā, jādara viss iespējamais, lai veterināro zāļu aprite Latvijā nesamazinātos."

"Aizvadītais gads Baltijas Veterinārās homeopātijas biedrībai bijis ļoti ražīgs un daudziem izglītojošiem pasākumiem bagāts ar starptautiski atzītu vieslektoru piedalīšanos. Novēlu veterinārārstiem turpināt profesionālo izaugsmi," klātesošos uzrunāja Juris Tolpežņikovs, aicinot dakterus saviem pacientiem izmantot tādus pašus ārstēšanas paņēmienus, kādus viņi izvēlētos sev un saviem bērniem.

Modris Ziemelis mudināja veterinārārstus būt vienotiem, tik daudz neuztraukties par konkurenci, bet izmantot tās milzīgās iespējas, par kādām Latvijas iepriekšējās veterinārārstu paaudzes varēja tikai sapņot.

Pēc iepazīšanās ar aktualitātēm veterinārmedicīnā sākās lekcijas dažādās sekcijās, atsevišķi pulcējoties interesentiem par mazajiem dzīvniekiem un lielajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, zirgu veterinārārstiem, kautuvju ekspertiem, senioru klubam un veterinārārstu asistentiem.

Latvijas veterinārārstu biedrības vadītāja Māra Viduža atzina, ka laukos strādājošie veterinārārsti ir tādi paši situācijas ķīlnieki kā zemnieki. "Samazinoties ienākumiem, lauksaimniekiem problemātiski samaksāt par veterinārajiem pakalpojumiem. Rezultāts nenes ieguvumus nevienam. Sabiedrībā ik pa laikam izskan, ka zemniekiem nav pieejami veterinārie pakalpojumi. Tas nu gan nav tiesa. Domāju, ka tik mazā valstī kā Latvija 700 veterinārsti nav maz. Tā ka katrs var izvēlēties cilvēku, kura profesionalitātei uzticas. Domājot par cilvēku veselību, zemniekiem kopā ar veterinārārstiem būtu nopietnāk jāizvērtē, vai lauksaimniecības dzīvniekiem dot antibakteriālos līdzekļus. Lietojot uzturā gaļu, kas satur antimikrobiālo līdzekļu atliekvielas, viennozīmīgi jārēķinās ar to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu. Šī nav jauna, bet joprojām ļoti aktuāla problēma. Tāpat gribētu lauksaimniekus aicināt nenodarboties ar pašārstēšanos. Iegādājoties medikamentus, nedrīkst apiet veterinārārstus. Līdz ar to nelabvēlīgi tiek ietekmēts arī zāļu tirgus.

Problēma, kas šobrīd prasa vissteidzamāko risinājumu – megaesophagus suņiem. Saslimušo dzīvnieku skaits pieaug, slimība skar arī lauku reģionus. Tiesa, daudzviet šo briesmīgo sērgu vēl neatpazīst. Pamanot kādu no simptomiem (tie aprakstīti veterinārārstu biedrības mājas lapā), iespējami ātri jākonsultējas ar veterinarārstu. Megaesophagus gadījumā jārēķinās ar nopietnu kompleksu terapiju, kā arī barības un ēdināšanas stila maiņu. Ja slimību diagnosticē sākumstadijā, minētie pasākumi var atvieglot dzīvnieka stāvokli, bet par pilnīgu izārstēšanos šobrīd vēl spriest pāragri, jo pietrūkst pētījumu.

Diskutējot par barības izvēli, arī citās valstīs veterinārārstu vidū aizvien biežāk izskan viedoklis par to, ka vislabāk, ja saimnieks savam mājdzīvniekam (īpaši jau mazajiem dzīvniekiem) var nodrošināt sabalansētu dabīgo barību.

Savukārt attiecībā uz liellopu audzētāju lielāko problēmu – mastītu – galvenā rekomendācija ir un paliek - dzīvnieku higiēnas noteikumu un labturības normu ievērošana."

Veterinārārstu biedrības konferencē aktīvi piedalījās arī nākamie veterinārārstu asistenti, kuri dienas otrajā pusē profesionālu pētnieku, laborantu un klīnikas "Dzīvnieku veselības centrs" vadītājas, veterinārārstes Lienes Dindones vadībā veica hematoloģiskos un parazitoloģiskos izmeklējumus, kā arī urīna analīzes. Veterinārārste priecājas par labo un ilgstošo sadarbību ar Smiltenes tehnikuma audzēkņiem, kurus labprāt vēlas redzēt darbā savā klīnikā. Šobrīd "Dzīvnieku veselības centrā" strādā trīs Smiltenes tehnikuma audzēkņi. "Veterinārārsta asistenta profesijas prestižs noteikti pieaugs. Redzu, ka pēdējā laikā aizvien vairāk Latvijas veterinārārstu novērtē, cik viņiem daudz var palīdzēt labi izglītots asistents." Daktere karjeru veterinārmedicīnā sākusi Amerikā, kur veterinārārsti nespēj iedomāties savu ikdienu bez veterinārā tehniķa palīdzības. "Mans ideāls – lai tikpat zinoši savā jomā būtu arī Latvijas veterinārārstu asistenti. Taču, profesionālo izglītību apvienojot ar vidējo izglītību, tik padziļinātām studijām nav laika. Tāpēc jauniešiem daudzas lietas nākas apgūt prakses un darba vietās." Saviem nākamajiem kolēģiem ārste novēl daudz labestības, mīlestības un līdzjūtības, kas nepieciešama gan dzīvniekiem, gan viņu saimniekiem, kuri vēršas pēc palīdzības. "Svarīgi, lai veterinārārsta asistents ne tikai labi pārzina fizioloģiju, bet ir arī gādīgs un mīlošs cilvēks, kurš, ieskatoties dzīvnieka acīs, saskata tajās bailes un spēj nodrošināt atmosfēru, kurā visi izjustu iespējami mazāk stresa."

Uz sarakstu