Ātrie kredīti piedzīvo ierobežojumus
Jau daudzus gadus ātro kredītu sektors Latvijā zeļ un plaukst, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem ātri saņemt aizdevumu neparedzētām dzīves situācijā, sākot ar dažiem eiro līdz pat 500 eiro. Šie kredīti vienmēr bija ērti, jo bankas parasti piedāvāja aizņemties lielākas summas, taču īsā atmaksas termiņa dēļ iedzīvotāji tomēr saskārās ar finansiālām problēmām.
Šāda tipa alternatīvo aizdevēju kompānijas sāka parādīties kā sēnes pēc lietus (par to var pārliecināties kredītu salīdzināšanas portālā credithouse.lv) un konkurences mazināšanas nolūkos patērētājiem piedāvāja dažādus vilinošus piedāvājumus, piemēram, aizdot pirmo kredītu, nepiemērojot tam komisijas maksu. Tātad atmaksājamā summa bija tikpat liela kā aizņemtā. Taču īsā atdošanas termiņa dēļ daļa iedzīvotāju pamanījās paņemt tādu pašu kredītu pie cita aizdevēja, lai varētu atdot parādu pirmajam. Iedzīvotāji nonāca lielā kredītu slogā. Līdz ar to pērnā gada ceturtajā oktobrī Saeima pēc asām diskusijām priekšvēlēšanu karstumā nobalsoja par grozījumiem Patērētāju aizsardzības likumā, kas paredz, ka ātrie kredīti piedzīvos stingrus ierobežojumus, tādējādi pasargājot kredītņēmējus.
Ko paredz jaunie ierobežojumi
Ko paredz jaunie ierobežojumi
Grozījumi likumā nosaka to, ka aizdevums, kura kreditēšanas līgums noslēgts uz 30 dienām un ko paredzēts atmaksāt vienā maksājumā, nedrīkstēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.
Vēl grozījumi nosaka to, ka ātrie kredīti nedrīkstēs tikt pagarināti vairāk nekā divas reizes. Līdz tam to varēja darīt neskaitāmas reizes, pagarinot atmaksas termiņus un pārmaksājot par aizdevumu vairākkārt. Ierobežojums neattieksies uz kredītiem, kuriem ir izveidots maksājumu grafiks un patērētājs atmaksā to ar regulāriem maksājumiem.
Grozījumi arī paredz, ka procentu likme no nesamērīgi augstajiem 200 procentiem jāsamazina līdz 25 procentiem gadā. Pieminot to, ka, ja procentu likme pārsniedz 0.07% dienā jeb 25% gadā, tā ir negodīga komercprakse. Šādi patērētāji būs droši, ka aizņemšanās gadījumā nebūs jāpārmaksā par aizņemto summu.
Ātrie kredīti piedzīvos arī aizliegumus reklamēt tos, protams, pieņemot dažus izņēmumus. Izņēmumi paredz atļauju reklamēt kredītus kredītiestāžu un kredītu starpnieku klientu apkalpošanas centros, to mājaslapās vai personīgi uzrunājot klientu mutiski vai telefoniski, tāpat izņēmumi attiecas arī uz pasta vai elektroniskā pasta sūtījumiem, ja klients ir piekritis tos saņemt.
Reklāma tiks aizliegta plašsaziņas līdzekļos – radio un televīzijā, kā arī sabiedrisko pasūtījumu projektos, kuri tiks finansēti no valsts vai pašvaldību līdzekļiem.
Ātrie kredīti pēc visu izmaiņu ieviešanas nebūs vairs tik viegli pieejami. Lai saņemtu kredītu, vairs nepietiks ar klienta goda vārdu, kā tas bija līdz šim. Klientam būs jāiesūta konta pārskats, izziņa par sociālajām iemaksām no VSAA, lai attiecīgās kredītiestādes komisija varētu pārliecināties par klienta spējām atmaksāt aizdevumu, kā arī lai redzētu to, vai klientam jau nav paņemti vairāki ātrie kredīti.
Līdz šim diemžēl situācija bija tāda, ka daudziem klientiem jau bija paņemti kādi seši ātrie kredīti un alga vien 400 eiro mēnesī. Rakstot pieteikumu jaunam kredītam, klients varēja norādīt, kādu algu vien gribēja, un pie esošajiem kredītmaksājumiem varēja atzīmēt, ka tādu nav. Līdz ar to kredītiestāde izsniedza kārtējo kredītu. Šādā veidā klients nonāk ļoti lielās finansiālās grūtībās ar lielu kredītu slogu.
Pēc statistikas datiem, ātrie kredīti, kuru atmaksas termiņš ir līdz 30 dienām, tiek pagarināti atmaksai 40% gadījumos. Ātrie kredīti parasti tiek izmantoti citu saistību dzēšanai, produktu iegādei vai pakalpojumu nomaksai. Tas liecina par to, ka šiem kredītiem nav ilgtermiņa labuma.
Grozījumi par procentu likmēm un reklāmas aizliegumiem stāsies spēkā 2019. gada 1. jūlijā.
Latvijas alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) paredz, ka ar šiem jaunajiem ierobežojumiem, ar ko saskarsies ātrie kredīti, no Latvijas tirgus varētu aiziet daļa no šī pakalpojuma sniedzējiem, jo ar noteikto jauno procentu likmi 25% nepietiks, lai segtu kredīta izsniegšanas izmaksas. Piemēram, lai patērētājam izsniegtu 100 eiro uz 30 dienām, nebanku aizdevējs procentos varēs pieprasīt vien 2.1 eiro, taču šī summa nenosedz ne izziņu saņemšanu valsts datubāzēm klienta maksātspējas izvērtēšanai, ne citu saistīto izmaksu segšanai.
Grozījumi par procentu likmēm un reklāmas aizliegumiem stāsies spēkā 2019. gada 1.jūlijā, un ar šo datumu LAFPA paredz, ka alternatīvo aizdevēju kompānijas vairs neizsniegs klientiem atkārtotus ātros kredītus, kā arī šis pakalpojums vispār varētu pazust no piedāvājuma. Pārējie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā ir spēkā kopš 2018. gada nogales, kad ministri priekšvēlēšanu kampaņu ietekmē veica šos nozīmīgos grozījumus Patērētāju aizsardzības likumā.
Tiesa, no tirgus aizies mazākie no šajā nozarē strādājošajiem, vēl pāris mēnešu apkalpojot līdz grozījumu stāšanās spēkā dienai izsniegtos aizdevumus. Pēc tam gan lielākie nozares darboņi paliks un centīsies konkurēt ar komercbanku piedāvājumiem kredītu sektorā, kur aizdevumu summas ir krietni lielākas un atmaksas termiņi garāki. Tādā gadījumā ievērojami samazināsies konkurences loks.
Par citiem jaunumiem un ieteikumiem kredītu sektorā lasiet: https://credithouse.lv/atrais-kredits-credithouse-lv/.
Uz sarakstu