Unikālais dabas mantojums dabas parkā “Piejūra”

Dabas parks “Piejūra” dibināts 1962. gadā un ir trešais vecākais dabas parks Latvijā. Īpaši aizsargājamā dabas parka teritorija plešas no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, trīs pašvaldību administratīvo teritoriju robežās – Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu. Teritorija veidota daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai, un sevišķi nozīmīgi tajā ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreālie meži, dažādas pļavas un ezeri.

Dabas parka izveide

Vairāk nekā pusi no dabas parka sedz piejūras meži, apņemot kā upes un ezerus, tā arī jūras piekrasti. Katrīnas II laikā izcirsto mežu sekas ir ceļojošās kāpas, savukārt zvejošanas intensitāte ir novedusi vairāku zivju sugu samazināšanos.

Dabas parks “Piejūra” dibināts jau 1962. gadā ar mērķi Vidzemes piekrastē aizsargāt daudzus retus piejūras biotopus, mezotrofus ezerus ar oligotrofu līdz mezotrofu augu sabiedrībām minerālvielām nabadzīgās ūdenstilpēs un to krastmalās. 

Aizsargājamajā teritorijā apskatāms kāpu amfiteātris un dabiskā ceļā izveidojusies paraboliskā kāpa, kā arī Rožu kāpa un Dzīvības ieleja. Tāpat dabas parkā “Piejūra” ir vairākas lieguma teritorijas, tai skaitā ezers ar nosaukumu Ummis (arī Ummas ezers) – viens no retajiem beznoteces dzidrūdens ezeriem Latvijā, tāpēc peldēties šajā ezerā ir aizliegts, lai saglabātu ezera unikālo, oligotrofo vidi. Jāņem vērā, ka ir aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus pie Ummja ezera, tā apkārtnē, kā arī citviet Piejūras dabas parkā.

Ko dabas parkā vērts apskatīt?

 

Parka teritorijā esošajiem objektiem laika gaitā cēlušies dažādi nosaukumi, kas galvenokārt doti to neparasto īpatnību dēļ, kā arī slēpj dažādus stāstus, teikas un ticējumus. Netālu no dzelzceļa stacijas “Kalngale” apskatāmi „Trīs draugi” jeb trīs kopā saaugušas priedes. Netālu no Garciema Paraboliskās kāpas paveras skats uz Rožu kāpu, ko ieteicams apskatīt vasarā, kad tajā zied savvaļas rozes. Turpat blakus skatienam paveras arī Dzīvības ieleja; tās nosaukums cēlies neparastās koku daudzveidības dēļ.

Augu un dzīvnieku daudzveidība

Piejūras dabas parkā sastopams daudz retu augu un dzīvnieku sugu. Piemēram, Ummja ezerā konstatētas daudzas šāda tipa ezeriem raksturīgas augu sugas: Dortmaņa lobēlija, ezerenes, savukārt pie Garezera konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.

Vakarbuļļi ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur vēl sastopami piejūras zālāji ar tiem raksturīgām augu sugām: zemeņu āboliņu, jūrmalas pienzāli, purva pieneni, jūrmalas armēriju, un citiem. Šī teritorija turklāt ir viena no trim purva mātsaknes atradnēm Latvijā.

Lai saglabātu apkārtējās vides unikalitāti, dabas parkā “Piejūra” stingri aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus, izņemot noteiktā kārtībā ierīkotās publiski pieejamās atpūtas vietās. Tāpat teritorijā aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, pajūgiem, mopēdiem un motorolleriem, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar īpašumu apsaimniekošanu un dabas parka apsaimniekošanu un uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu