Vēderdejas iespējams apgūt arī Smiltenē
Vēderejas tiek uzskatītas par vienu no senākajām dejām, kuras pirmsākumi meklējami Indijā, austrumu reģionos un Ziemeļāfrikā. Pirmās liecības par vēderdejām meklējamas jau 4,6 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras. Pirmās vēderdejotājas savu gurnus rotāja ar gliemežvākiem un akmentiņiem, un šī deja kalpoja ļaunu garu aizbaidīšanai, lai sargātu bērnus, ģimeni un mājas. Senās tradīcijas tiek piekoptas arī mūsdienās - Ziemeļāfrikā pēc kāzām un bērna piedzimšanas tiek rīkoti svētki ar vēderdejotāju piedalīšanos, stāsta Langenfelda.
Termins "vēderdejotāja" ir cēlies no fraču valodas - "danse du ventre". 19.gs. to ieviesa kā reklāmas saukli uz Franciju atbraukušajām dejotājām. Precīzāks dejas nosaukums ir Raks Šarki (Raqs Sharki), kas sevī apvienot ēģiptiešu un rietumu deju elementus, vai oriental, kuru lietoja slavenā libāniešu dejotāja Badina Masabni.
Iemesls, kāpēc vēderdejas tiek asociētas ar indiešu dejām, meklējams vēsturē. "No Indijas nākušās čigānu ciltis, klejojot pa dažādām zemēm, adaptēja sevī daudz no vietējām kultūrām. Ieceļojot Ēģiptē, viņi atstāja zināmu nospiedumu arī uz ēģiptiešu deju stilu. Savstarpējā ietekmē ir daudz līdzību starp indiešu deju un vēderdeju, bet vēl vairāk ir atšķirību," skaidro Langenfelda.
Būtiskākās vēderdeju pazīmes, kas atšķir to no citiem deju stiliem, ir ķermeņa plastika, kustību izolācija, stiepjošu un asu kustību mijiedarbībai. Tehnikai šajā dejā ir liela nozīme, taču daudz svarīgāka ir dziļa emocionalitāte un jūtu izpausme. Cilvēka ķermenis uzņem sevī mūziku un izdzīvo to. Vēderdejas caurvij emociju gamma no prieka un laimes sajūtas, līdz dziļām skumjām un sāpēm.
Langenfelda uzsver vēderdeju labvēlīgo ietekmi uz sievietes veselību: "Tiek izvingrināta katra ķermeņa daļa. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir iegurņa pamatnes muskuļu trenēšana, kas ne tikai sagatavo sievieti dzemdību procesam, bet arī novērš pēcdzemdību radītās problēmas, piemēram, urīna nesaturēšanu." Deja uzlabo asinsriti, sirdsdarbību, novērš muskuļu sapīlējumus plecu, skausta daļā, stiprina mugurkaulu, locītavas. Tās attīsta koordināciju, mazina stresu, rada dzīvesprieku, pašpārliecību.
"Vēderdejas var godam nest savu vārdu, jo vēders ir dzīvība, maģiska vieta sievietes ķermenī, kurā tiek iznēsāta jaunā dzīvība," norāda Langenfelda.
Ilgāku laiku vēderdejas ir iespējams apgūt arī Smiltenē. Tagad šo dejas stilu šeit kopj dejotāja, horeogrāfe un deju studijas "Melnā pērlē" vadītāja Dana Langenfelda, kura ar šo deju aizraujas jau 13 gadus. Viņu vēderdejas piesaistīja ar savu sieviešķīgo enerģiju. "Ar šo deju var modelēt savu ķermeni, izpaust emocijas, iemīlēt sevi. Austrumu mūzikas izteiktais bungu ritms atgādina sirdspukstus, kuri atbalsojas pašā un apkārtējos. Deja ļauj satikt brīnišķīgus cilvēkus, būt radošai," savu izvēli pamato Langenfelda.
Savu dejotprasmi viņa ir izkopusi pie tādiem pasaules slaveniem vēderdeju pasniedzējiem kā Randa Camel, Soraya Zayed, Tito, Zaza Hassan, Khaled Mahmud un citiem.
Uz sarakstu
