Valdība atbalsta noteikumus ziņu publiskošanai par uzturlīdzekļu parādniekiem
Kā aģentūrai LETA atgādināja TM preses sekretāre Līva Rancāne, 2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuru mērķis ir sekmēt bērna tiesību aizsardzību, kā arī veicināt vecāku pienākumu pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk fonda mājaslapā vienotā sarakstā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.
Ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem tiks publiskotas gadījumos, ja iesniedzējs tam piekritis, un fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm, kā arī, ja parādnieks nav persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Noteikumu projekts nosaka arī kārtību un priekšnoteikumus parādnieku datu dzēšanai. Cita starpā parādnieka dati tiek dzēsti, ja iestājies vismaz viens no Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētajiem apstākļiem, kas ir par pamatu uzturlīdzekļu izmaksas pārtraukšanai, piemēram, bērns, par kuru veic uzturlīdzekļu izmaksas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sasniedzis pilngadību, iesniedzējam pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, iesniedzējs faktiski neaprūpē bērnu, iesniedzējs vai bērns izbrauc no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs vai šīm personām nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā.
Fonds dzēsīs datus trīs darba dienu laikā no brīža, kad saņemta informācija par pamatojumu ziņu dzēšanai.
Ar katru gadu uzturlīdzekļu parādnieku skaits pieaug, un desmit gadu laikā uzturlīdzekļu parādnieku skaits palielinājies trīs reizes - patlaban valstī ir jau gandrīz 30 000 parādnieku, kuru vietā uzturlīdzekļus bērniem maksā valsts.
Kopējais izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda laikā no 2004.gada 1.augusta līdz 2015.gada 31.martam ir gandrīz 130 miljoni eiro, savukārt naudas līdzekļu apmērs, ko ir bijis iespējams atgūt regresa kārtībā, par šo pašu periodu ir vairāk nekā astoņas reizes mazāks, proti, tikai 15 miljoni eiro.
Uz sarakstu
