Smiltenes uzņēmēji: darbaspēka dēļ esam gatavi cits citu vai nožņaugt
"Situācija ar darbaspēku ir dramatiska, un uzņēmēji cits citu gatavi vai nožņaugt, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku. Diemžēl bieži vien tālāko novadu - pat Balvu vai Gulbenes - uzņēmējs pārpērk Smiltenes uzņēmumā sagatavoto darbinieku, kurā esmu investējis 36 mēnešus, nevis izvēlas nodarbināt kāda tehnikuma absolventu," norādīja ceļu būves uzņēmuma SIA " 8 CBR" valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs.
Arī zemnieku saimniecības "Rožkalni" īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka lauksaimniekiem katastrofāli trūkst fermas strādnieku.
"Maksā kādu algu gribi, neviens nenāk, jo negrib strādāt netīru darbu. Tikmēr svešumā - Īrijā vai Anglijā - cilvēkiem acīmredzot parādās lielāka atbildības sajūta. Viņi jūtas kā izmesti okeānā un jākuļas kā nu māk. Tur jāstrādā jebkurš, arī netīrs darbs, kamēr šeit var parazitēt uz pabalstu rēķina," sacīja Ādamsons.
Arī AS "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece sacīja, ka pabalstu sistēma laukos neveicinot vēlmi strādāt.
"Man trūkst darbinieku, jo sociālā sistēma nestimulē cilvēku meklēt darbu. Cilvēks saņem vairākus pašvaldības un valsts pabalstus, šo to izaudzē piemājas zemē un viņam nav vēlmes iet strādāt mazāk kvalificētu darbu. Turklāt ir problēma, kā noturēt Smiltenē jauniešus, jo Rīga joprojām "paņem" pusi Latvijas iedzīvotāju. Mums nav ko piedāvāt, izņemot darbu," sacīja uzņēmēja.
Tikmēr Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš norādīja, ka patlaban novadā ir tikai 6% bezdarbs.
"Novadā bezdarbs ir tikai apmēram 6%, kas ir ļoti zems rādītājs. Diemžēl šis kontingents ir pilnībā bezcerīgs - šie cilvēki darbu vairs nemeklē, jo viņiem patiešām pietiek ar pabalstiem," sacīja Lapiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka tā dēvētā "simtlatnieku" jeb patlaban "80 latnieku" programma nav attaisnojusi cerības.
"Smiltenes novadā kopumā programmā patlaban ir apmēram 200 cilvēku, bet kopumā esam maksājuši 600 - 700 cilvēku, tomēr liela jēga no tā nav bijusi, programma nav attaisnojusies.
Vajadzēja laicīgi izdomāt mehānismu, kā naudu "laist" caur uzņēmēju, piemēram, ja viņš programmā nodarbina bezdarbnieku, viņam pienākas nodokļu atlaide," sacīja Lapiņš.
Savukārt "8 CBR" vadītājs atzina, ka minētā programma ir valsts naudas izsaimniekošana.
"Pašvaldībai uzlikta papildu slodze, turklāt tur vajadzīgi vēl četri vagari, kas uzmana darbu, kā arī bezgalīgas atskaites. Tas nav racionāli un tā ir valsts naudas izsaimniekošana. Man uzņēmumā ir virkne palīgdarbu, kur būtu nepieciešama palīdzība. Ja valsts novirzītu šajā programmā paredzēto naudu uzņēmējiem, mēs mācētu to apsaimniekot. Rezultātā būtu daudz lielāka jēga nekā patlaban," sacīja uzņēmējs.
"Situāciju darba tirgū var uzlabot tikai demogrāfijas uzlabošana, kas ir ilgstošs process, vai arī - imigrācija, citādi uzņēmēji cits citu patiešām nožņaugs, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku.
Cerams, ka ar Kohēzijas fondu atbalstu nākamajos gados varēsim atrisināt dzīvokļu problēmu, kas varētu līdzēt laukos noturēt jauniešus. Tāpat jābūt pašvaldības sadarbībai ar uzņēmējiem, kuri būtu gatavi šādās mājās "paņemt" dzīvokļus saviem darbiniekiem," rezumēja Smiltenes domes izpilddirektors.
Uz sarakstu
