Smiltenes tehnikumam izcili aizvadīta sporta sezona
Kā pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informēja Smiltenes tehnikuma pārstāve Baiba Vahere, skolas vārds godam aizstāvēts konkursā "Sportiskākā profesionālās izglītības iestāde Latvijas republikā".
"Tik daudz pirmo vietu vienas sezonas laikā Smiltenes tehnikuma sporta dzīves vēsturē piedzīvojam pirmoreiz," atzīst skolas sporta darba organizators Leons Peļņa. "Meitenes izcīnījušas kausu Vidzemes reģiona AMI SK 25. sporta sacensībās krosā, šautriņu mešanā mērķī, telpu futbolā un tautas bumbā, savukārt puiši uzvarējuši vieglatlētikā, krosā, šautriņmešanā mērķī, minifutbolā un svaru stieņu spiešanā guļus. Pirmoreiz augstāko novērtējumu reģionā vienlaikus saņēmuši gan puiši, gan meitenes. Tāpat vēl nebijis sasniegums - augstie panākumi šautriņu mešanā mērķī."
Sporta darba organizatoram īpaši liels prieks par to, ka Smiltenes tehnikuma jaunieši jau vairākus gadus pēc kārtas ar ļoti labiem panākumiem startē rudens krosā. "Tā nu reiz ir disciplīna, kurā nav iespējams uzvarēt bez regulāras un nopietnas trenēšanās. Tāpat bez mērķtiecīga treniņu darba netikt pie labiem rezultātiem vieglatlētikā."
Sīvākais pretinieks šogad izrādījies Valmieras tehnikums, ar kuru notikusi nopietna cīkstēšanās visa mācību gada garumā. Cīņā par pirmo vietu reģionā izšķirošais bijis negaidīts pavērsiens tautas bumbas sacensībās jaunietēm, kas arī Smiltenes tehnikuma jaunietēm pavēris iespēju uzvarēt.
Savukārt puiši visvairāk pārsteiguši ar uzvaru minifutbolā. "Iegūstot pirmo vietu reģionā, jaunieši pārspēja paši sevi."
Skolas sporta dzīves organizatora raizes iepriekšējā mācību gada noslēgumā izrādījušās veltas. "Tehnikumu absolvēja daudzi jaunieši, kuru sportiskie panākumi vairākus gadus spodrināja skolas slavu gan republikas, gan starptautiskajās sacensībās. Taču absolventu vietā nāca talantīgi jaunie sportisti un sportiskais līmenis kopvērtējumā tikai audzis.
Mazliet žēl, ka šogad neizveidojās laba basketbola komanda. Tās līderi aizvadītajā sezonā beidza skolu un jauni pagaidām vietā nav nākuši. Toties liels prieks par jaunajiem talantiem galda tenisā, kuri godam pārstāvēja skolu gan Vidzemes reģiona sacensībās, gan republikas čempionātā. Tā ka katra sezona nāk ar savām veiksmēm.
Konkursā "Sportiskākā profesionālās izglītības iestāde Latvijas republikā" Smiltenes tehnikuma jaunietes šogad izcīnījušas piekto, bet jaunieši - ceturto vietu republikā. Arī ar šiem panākumiem iemesls lepoties, jo bijām nākamie aiz skolām, kurās audzēkņu skaits mērāms tūkstošos.
Uzvarētājus noteica, vērtējot skolu komandu panākumus republikas un reģionālajās sacensībās. Smiltenes tehnikuma jaunietēm lielākie panākumi Latvijas mērogā šogad gūti krosā (3.vieta) un telpu futbolā (4.vieta). Puišu panākumi krosā šogad bijuši tādi paši kā meitenēm (3.vieta), savukārt galda tenisā jaunieši izcīnījuši 5.vietu republikā."
Par nākotni - liela neziņa...
Par nākamā mācību gada sportiskajām aktivitātēm skolā pagaidām valda liela neziņa, jo Izglītības un zinātnes ministrija atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, vēl nav izsniegusi nolikumu par sacensībām. Šobrīd neviens nevar pateikt, vai Izglītības un zinātnes ministrija nākamgad finansēs ārpusstundu darbu - t.i. interešu izglītību.
Izskanējušas ziņas, ka no 2016.gada janvāra profesionāli izglītojošās skolās šajā ziņā varētu būt lielas pārmaiņas.
Tāpat arī nav īsti skaidrs, vai turpmāk sacensības organizēs AMI sporta klubs, kas ar labiem panākumiem to darījis divdesmit piecus gadus, vienlaikus rūpējoties par sporta pedagogu tālākizglītību. Savas korekcijas sacensībās ieviesīs arī vairāku profesionālizglītojošo skolu apvienošana un likvidācija.
Galvenais - lai tā visa rezultātā neciestu skolēni, kuriem ierobežotās iespējas piedalīties republikas mēroga un starptautiskajās sacensībās var ievērojami mazināt motivāciju mērķtiecīgi trenēties.
Laukos bieži ārpus skolām nemaz citu interešu centru nav, savukārt pilsētās atklāts paliek jautājums - cik atvērtas uzņemt jaunus dalībniekus būs komandas ar stabilu, pašu izaudzinātu pamatsastāvu?
Tas pats attiecas arī uz pašdarbības kolektīviem - koriem, deju kolektīviem u.c. Vai jaunieši pēc mācībām, vakarā vēl būs ar mieru kaut kur iet un ārpus skolas meklēt iespēju dejot, sportot un muzicēt? Ne jau visi, īpaši - no mazajām lauku skoliņām atnākušie skolēni jutīsies konkurētspējīgi profesionālā sporta komandā vai augstus panākumus guvušā pašdarbības kolektīvā. Taču ārpusklases aktivitātes ļoti nozīmīgas ikviena jaunieša daudzpusīgai attīstībai. Arī to skolēnu, kuri varbūt nekad nebūs komandas līderi un nedejos pirmajās rindās. Skolā interešu izglītība vienmēr rūpīgi saskaņota ar mācību darbu, turklāt - ļoti respektējot audzēkņu vēlmes, prasmes un intereses."
Profesionāli izglītojošo skolu sporta sacensībās šogad piedalījušies vairāk par 5000 audzēkņiem. Jācer, ka arī ierēdņiem šis skaitlis par kaut ko liks aizdomāties, rosinot ne vien vārdos, bet arī darbos par galveno prioritāti izvirzīt vispusīgi attīstītu jaunieti.
Uz sarakstu
