Smiltenes tehnikuma audzēknim augsti sasniegumi sportā

"Sports Ģirtam ir viss. Nav dienas, kad Ģirtu neredzētu skolas sporta zālē, kur viņš darbojas līdz vēlam vakaram. Visaugstāk vērtēju jaunieša sportisko daudzveidību. Ģirts ar labiem panākumiem pārstāvējis skolu galda tenisa, florbola, futbola un volejbola sacensībās, svaru stieņu spiešanā guļus un dambretē. Ja vien vēlētos, viņš tikpat labi varētu spēlēt arī basketbolu. Tāpēc, kad pavasarī vajadzēja AMI SK izvirzīt skolas vissportiskāko jaunieti, likumsakarīga bija izvēle par labu Ģirtam. Izvēlētos pretendentus sportiskākā profesionāli izglītojošo skolu audzēkņa jeb gada sportista titulam, AMI SK vērtē gan viņu dalību un panākumus sacensībās, gan to tiesāšanā. Smiltenes tehnikuma sportisti tik daudz pirmo vietu sacensībās, kā aizvadītajā sezonā, viena gada laikā piedzīvoja pirmoreiz un ļoti lielā mērā par šiem panākumiem jāpateicas Ģirtam, kurš bez pamatota iemesla nav atteicies piedalīties nevienā turnīrā," par puisi saka skolas sporta darba organizators Leons Peļņa.

Saņemtās medaļas un kausi Ģirtam, protams, sagādā gandarījumu, taču viņš tos neskaita, jo uzskata – sportā visbīstamākais ir apstāties un sākt tīksmināties par sasniegto.

Jaunietis arī uzskata, ka tikpat daudz, kā nodarbībām skolas sporta zālē, par savu sportisko formu var pateikties darbam lauku saimniecībā. Kursa audzinātāja Evita Segleniece atceras, kā pirms trim gadiem, gad Ģirts mācījies vēl tikai pirmajā kursā, viņa vienā rītā ieraudzījusi, ka kādam krēslam klasē tā saliektas kājas, ka izskatījies - nāksies to mest laukā. Taču Ģirts dažu minūšu laikā ar savām spēcīgajam rokām visiem klasesbiedriem par lielu brīnumu saliektās metāla kājas iztaisnojis.

Sacensībās Ģirtam ļoti patīk cīņas moments. Arī prasmi par sevi pacīnīties viņš iemācījies mājās, kur nācies regulāri spēkoties ar vecāko brāli. Sportā jaunietim vislabāk veicas tad, kad viņš ir pamatīgi nokaitināts.

Tehnikumā Ģirtam vismīļākās ir sporta stundas. Jaunietis atzīst, ka viens no motīviem, kāpēc par savu skolu izvēlējies Smiltenes tehnikumu, ir skolas jaunā sporta zāle, kura ir viena no labākajām reģionā. Vēl jaunietim skolā patīk praktiskās nodarbības, īpaši tās, kurās var uzzināt vairāk par traktoriem un to uzbūvi. Aizraušanās ar to, kas traktoriem "vēderā", reiz Ģirtu gandrīz novedusi konfliktā ar likumu. Puisim aizmirsies nofiksēt motora pārsegu, kas gandrīz uzkritis uz galvas skolotājam... Kopš tās reizes tas ir pirmais, ko jaunietis atceras, sākot darbu. Ģirtam ļoti patīk ķimerēties ar dzelžiem, savā lauku saimniecībā viņš ir galvenais tehnikas labotājs.

Ģirts ļoti novērtē savu draudzīgo kursu. Tā saliedētība arī vainagojusies ar panākumiem vairākās skolas sporta sacensībās. Nelielā auguma dēļ puisis jau pamatskolas laikā iesaukts par Metriņu, taču viņam nenāk ne prātā par to apvainoties. Filmā, no kuras šis vārds nāk, Metriņš ar savu omulīgo smaidu un enerģisko rosīšanos ātri vien izvirzās visu uzmanības centrā. Un tieši viņš ir tas, kurš Radiatormiesta iemītniekiem bieži palīdz izkļūt no visneveiklākajām situācijām. Arī kursabiedri kā vienu no Ģirta raksturīgākajām īpašībām min viņa jautro dabu un spēju uzlabot omu pat visdrūmākajās situācijās. Kopā ar Metriņu nekad nav garlaicīgi.

Ģirta tuvākie cilvēki šajā pasaulē ir vecvecāki. Ja skolā gadās sastrādāt muļķības, tad viņam visvairāk žēl, ka par to ļoti pārdzīvos vecmāmiņa. Savukārt ar vectēvu jaunietim jau no bērnības ir kāds kopīgs vaļasprieks – makšķerēšana.

"Vasarā gandrīz katru brīvo brīdi pavadu pie ūdeņiem un arī ziemā ar nepacietību gaidu, kad varēšu braukt uz jūru vai Peipusa ezeru, lai nodotos zemledus makšķerēšanai. Pāris reizes esmu bijis tuvu ļoti bēdīgam iznākumam, bet, par laimi tuvumā bija cilvēki, kas palīdzēja veiksmīgi nokļūt krastā. Tas ir mans lielākais loms. Īsti neatceros, kas tā bija par zivi, bet tā bija lielāka par mani pašu," Ģirts smejas, ka viņam ir kāds piecu gadu vecumā iemantots rekords, kuru tā arī līdz šim nav izdevies pārspēt.

Uz sarakstu