Smiltenes tehnikumā aizvadīts pirmais konvents

Trešdien 27.janvārī Smiltenes tehnikumā notika konventa sanāksme, kurā tika spriests par profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) galvenajiem stratēģiskajiem virzieniem, izglītības satura pilnveidošanu un skolas sadarbību ar reģiona komersantiem, pilsētas informācijas portālu Smiltene24.lv informē Smiltenes tehnikuma pārstāve Baiba Vahere.
Sanāksmē piedalījās LR Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā referente Dzintra Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede, Latvijas Ceļu būves asociācijas izpilddirektors Zigmārs Brunovs, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis un skolas projektu vadītājas Zigeta Vīķele un Rudīte Grabovska.
Andris Miezītis konventa dalībniekus iepazīstināja ar skolas attīstības virzieniem un aktuālākajiem jautājumiem, kas prasa steidzamāko risinājumu Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā.
"Šajā skolā visakūtāk nepieciešami lifti, lai audzēkņi ar īpašām vajadzībām var nokļūt mācību telpās, dienesta viesnīcā un darbnīcās. Mācību iestādei vajadzīgi arī jauni, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemēroti sanitārie mezgli. Savu kārtu uz atjaunošanas darbiem gaida stadions."
Domājot par mūsdienu darba tirgū pieprasītu augstas raudzes speciālistu sagatavošanu, konventa pirmajā sanākšanas reizē daudz tika runāts arī par Smiltenes tehnikumā iecerētajām jaunajām mācību programmām. No tām vislielāko klātesošo atsaucību un interesi izpelnījās hidrobūvju būvniecības tehniķa specialitāte. Ņemot vērā mūsu valstī katastrofāli novecojušās meliorācijas sistēmas un plānoto Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu to pārbūvei un atjaunošanai, tuvākajos gados Latvijas darba tirgū šie speciālisti būs ļoti pieprasīti.
Viens no konventa uzdevumiem - piedalīties profesionālās izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku atlases un novērtēšanas procesā. Cilvēkresursu trūkums ir viens no daudzu PIKC sāpīgākajiem jautājumiem, jo, ņemot vērā pedagogu pieticīgo atalgojumu, katastrofāli trūkst skolotāju ar inženiera izglītību.
Konventā tika aktualizēts arī augstākās instancēs risināmais jautājums par profesionāli izglītojošo skolu sadarbību ar audzēkņu potenciālajiem darba devējiem un darba vidē balstītu izglītību. Šobrīd daudzas izglītības iestādes veiksmīgi nodrošinājušas materiāltehnisko bāzi, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu. Taču tehnika un iekārtas strauji noveco, tāpēc jau tagad jādomā par skolu sadarbību ar firmām, kas varētu atbalstīt izglītības iestādes ar savu jaunāko tehniku. Ar to amata gudrības varētu apgūt ne tikai jaunieši, bet arī attiecīgajā nozarē strādājošie, kuri rūpējas par savu profesionālo tālākizglītību.
"Skolu sadarbība ar darba devējiem, attiecīgo nozaru un vietējo pašvaldību pārstāvjiem ļoti būtiska arī tāpēc, lai attīstītu un pilnveidotu attiecīgajā reģionā aktuālās mācību programmas," atzīst LR Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā referente Dzintra Kalniņa. "Tā arī ir dziļākā šādu konventu būtība – apzināt un formulēt jautājumus, kas tālāk risināmi valdības līmenī. Šajā gadījumā tas būtu jautājums par nodokļu atlaidēm darba devējiem, lai viņus motivētu sadarboties ar skolām, nodrošinot audzēkņiem prakses vietas."
"Liels ieguvums visam reģionam ir Smiltenes tehnikumā realizētās veterinārmedicīnas, transporta un autotransporta mācību programmas ar to ideālo materiāltehnisko bāzi," uzskata Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa - Priede. "Vidzemei kā tipiskam lauksaimniecības reģionam ļoti nepieciešami jaunieši, kuri varētu strādāt ar jaunāko lauksaimniecības tehniku. Taču, ņemot vērā "ceļinieku" daudzpusīgo mācību programmu, domāju, ka skolas absolventiem tā īpašas grūtības nesagādātu. Šobrīd vairāk satrauc jautājumi, kas saistīti ar to, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību darbu PIKC audzēkņiem ar īpašām vajadzībām Alsviķu struktūrvienībā. To risināšanā noteikti neiztiksim bez Labklājības ministrijas atbalsta. Tāpēc šādi konventi ļoti nepieciešami, jo viens nav cīnītājs. Uzņēmēju sadarbību ar skolām var rosināt arī attiecīgo pašvaldību uzņēmēju padomes. Tāpat būtiski jau laikus runāt par stratēģiskajiem virzieniem, jo no tiem lielā mērā atkarīgs ES nākamā plānošanas perioda finansējums. Pirmais konvents jau vienmēr ir tāda kā ieskriešanās, taču galvenais - lai tajā izvirzītie jautājumi nonāktu attiecīgās nozares ministrijā un tur tiktu arī risināti."
Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore ļoti atzinīgi vērtē tehnikuma izvirzītos stratēģiskos mērķus un sadarbībai atvērto konventa darba grupu. Tas vieš cerību, ka arī vissarežģītākajiem jautājumiem tiks atrasts risinājums. "Domājot par jaunajām mācību programmām, skolām svarīgi zināt, kādas specialitātes darbā tirgū būs pieprasītas pēc pieciem vai desmit gadiem, jo jaunu programmu ieviešana nav vienas dienas jautājums. Ja darba devējs šajā procesā piedalīsies, nodrošinot jauniešus ar prakses vietām, skolām pavērsies daudz lielākas iespējas sagatavot attiecīgajā reģionā nepieciešamus augstas raudzes speciālistus. Sarežģītākie jautājumi nekad nav atrisināmi vienā instancē, tāpēc šādi konventi ir ļoti lietderīgi un nepieciešami. Vispirms, lai apzinātos vēlamos attīstības virzienus."
"Plašs informatīvās apmaiņas un darbības lauks," dažādu nozaru pārstāvju tikšanos vērtē Latvijas Ceļu būves asociācijas izpilddirektors Zigmārs Brunovs, cerot uz valsts atbalstu uzņēmējiem, bez kuru līdzestības jēdziens "Darba vidē balstīta izglītība" ir tukša skaņa.