Rūtiņš: Auto remontu nozarē uzņēmumu skaitam ir jāsamazinās uz pusi
Viņš skaidro, ka uzblīdusi nozares daļa ir problemātiska. Arī tagad varot atrast labus mehāniķus ar "ģeniālām galvām, taču vajadzētu darīt kaut ko, lai viņus nenonīcinātu galīgi, un vajadzētu dot šiem speciālistiem iespēju attīstīties", secina eksperts. Principā vajagot stimulēt to servisu attīstību, kuri iegulda speciālistu attīstībā, bet uzblīdusī daļa ir faktiski slēptais bezdarbs. "Ir gan uzskats, ka šiem cilvēkiem jāļauj nopelnīt garāžu kooperatīvā vai mājās zem ābelītes - ar vai bez nodokļiem. Tā ir destruktīva domāšana, tā degradē nozari, tā neļauj attīstīties," uzsver Rūtiņš.
Viņš secina, ka, ja nozare civilizētos, tad kvalificētākā daļa strādātu ilgtermiņā un maksātu nodokļus, un pietiekami liela daļa arī būtu, kas paliktu bez darba. "Tad ir jautājums, vai kāds šajā valstī domā, ko ar šo daļu darīt, kura varbūt nekad mūžā nav strādājusi normālu darbu," retoriski jautā eksperts.
Auto servisa nozarē tikai algu nodokļos vien tiekot zaudēti no 35 līdz 50 miljoniem eiro gadā. Intervāls esot tik liels, jo, ja "mēs pieņemtu, ka visi servisi, kuri šodien ir tirgū, vēl arī paliktu un maksātu nodokļus, tad papildus valsts kasē būtu 50 miljoni eiro". Tas gan esot teorētiski, jo tā nenotiktu - visi tirgū nepaliktu un dalībnieku skaits samazinātos uz pusi, secina Rūtiņš.
Uz sarakstu
