LM norāda uz pašvaldību pienākumiem atbalsta sniegšanā bēgļiem

Rīga, 19.aug., LETA. Būtiska loma bēgļu atbalsta sistēmā ir pašvaldībām un to sniegtajam atbalstam, komentējot tiesībsarga Jura Jansona norādījumus par uz Latviju pārsūtīto patvēruma meklētāju izmitināšanas un tālākās integrācijas trūkumiem, aģentūrai LETA pauda Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

Lipskis skaidroja, ka šādu secinājumu var izdarīt, analizējot citu valstu pieredzi, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda pilotprojekta mājokļa atbalstam bēgļu un personu ar alternatīvo statusu ģimenēm pirmos rezultātus.

LM līdzās citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām ir piedalījusies bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, tostarp atgriezto personu, sociālekonomiskās iekļaušanas problēmu risināšanā. Lipskis norādīja, ka kopš 2016.gada patvēruma meklētājiem, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu gada laikā no statusa piešķiršanas brīža pieejams sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums. Tāpat Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenojusi virkni šo personu integrācijas darba tirgū un sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai, piebilda LM pārstāvis.

Viņš skaidroja, ka sociālā atbalsta apjoms bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kas atgriežas Latvijā, ir atkarīgs no tā, pēc kāda laika persona ir atgriezusies Latvijā kopš bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas. Ja atgriešanās notika 12 mēnešu laikā, tad persona var saņemt sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu, vērsties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu izmaksāt pabalstu, kas pienākas bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī lūgt atbalstu pašvaldībā.

Savukārt gadījumā, ja persona ir atgriezusies pēc 12 mēnešiem, persona var vērsties pēc atbalsta pašvaldībā, tostarp pēc patversmes un krīžu centru pakalpojumiem, turklāt, atgriežoties Latvijā, bēgļa vai alternatīvo statusu ieguvušajām personām ir tiesības reģistrēties NVA, piebilda Lipskis. 

Jansona vēstulē vairākām atbildīgajām institūcijām un ministrijām teikts, ka nav padomāts par uz Latviju pārsūtīto patvēruma meklētāju izmitināšanu un tālāko integrāciju. 

Kā ziņots, no Vācijas uz Latviju ir pārsūtīti atpakaļ 13 Sīrijas pilsoņi, kuriem bija beigušās piešķirtās termiņuzturēšanās atļaujas, kuras jāatjauno reizi gadā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) norādīja, ka pēc termiņuzturēšanās atļauju atjaunošanas personas atkal varēs brīvi izceļot no Latvijas.

Tiesībsargs vēstulē norāda, ka jūnijā notikusi LM Patvēruma meklētāju, bēgļu un personu ar alternatīvo statusu sociālekonomiskās iekļaušanas darba grupas sēde, kurā minēts, ka no Vācijas uz Latviju ir atsūtītas divas sīriešu ģimenes, kuras Latvijā nonākušas Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā un saņēmušas starptautisko aizsardzību. To vidū arī deviņi bērni, un vienam no bērniem, desmit mēnešus vecam zīdainim, noteikts patvēruma meklētāja statuss.

Sēdē "Latvijas Sarkanais krusts" informējis, ka sniedz pakalpojumu tikai patvērumu pieprasījušajam zīdainim. Citiem pārsūtītajiem Sīrijas pilsoņiem mentora pakalpojumu sniegšana nav iespējama, jo personas vairs nevar būt pakalpojuma saņēmēji. 

Tiesībsargs secinājis, ka abas ģimenes nonākušas krīzes situācijā, un ir nepieciešama steidzama un koordinēta atbildīgo valsts institūciju sadarbība, meklējot risinājumu ģimeņu ar bērniem situācijas noregulēšanai.

Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka valstij jābūt gatavai reaģēt uz otrreizējās kustības starp dalībvalstīm radītajām sekām. Pat gadījumā, ja starptautisko aizsardzību saņēmušās personas nav izmantojušas Patvēruma likumā noteiktās garantijas uz pabalsta un integrācijas pasākumu saņemšanu, Latvijai ir pienākums aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, norāda tiesībsargs.

Viņš arī uzsvēra, ka, ES dalībvalstīm pastiprinot migrācijas kontroli, Latvija var sagaidīt, ka starptautisko aizsardzību saņēmušās personas tiks atgrieztas Latvijā.

Attiecīgi, lai reaģētu uz esošo situāciju un sagatavotos turpmākai atpakaļ uzņemšanai, tiesībsargs vērsies pie vairākām atbildīgajām institūcijām un ministrijām, aicinot tās izvērtēt minēto problēmu un sniegt tiesībsargam atbildes uz vairākiem jautājumiem.

Tikmēr žurnāls "Ir" aizvadītajā nedēļā rakstīja par kādu patvēruma meklētāju ģimeni, kurā ir četri nepilngadīgi bērni, atgādinot, ka ģimenes ar bērniem tika izvēlētas kā prioritāte, Latvijā uzņemot patvēruma meklētājus.

Moaza Abuda ģimene 2016.gada rudenī Rīgā ieradās no bēgļu nometnes Atēnās un uzkavējās šeit četrus mēnešus, mēnesi pēc tam, kad Latvijā tika izsniegti dokumenti par tā dēvēto alternatīvo statusu aizbraucot uz Vāciju, kur, pēc Moaza paustā, salīdzinot ar Latviju, "bijis kā cits laikmets".

Tomēr dokumentus Latvijā ieguvušajām personām patvērums Vācijā nepienākas. PMLP rīcībā nav informācijas par pārvietošanas programmas dalībnieku skaitu, kas deportēti atpakaļ uz Latviju, bet atkārtoti uzturēšanās atļaujas Latvijā līdz šī gada 1.augustam izsniegtas 51 no viņiem. Arī Moaza ģimene tika atgriezta Latvijā.

"Ir" atgādina, ka alternatīvais statuss bēglim garantē starptautisku aizsardzību, Latvijas gadījumā arī agrāk deviņu, šobrīd - septiņu mēnešu naudas pabalstu, kā arī 12 mēnešu mentora pakalpojumus, bet neliedz pārvietošanās brīvību.

Tomēr otrajā uzturēšanās epizodē Latvijā Moaza ģimenei vairs nav tiesību saņemt neizmantotos pakalpojumus, ko viņiem piešķīra pēc ierašanās no Grieķijas. Ne sociālo pabalstu, ne mentora palīdzību, ne latviešu valodas stundas. Arī ielaišana patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki" esot bijusi tikai labas gribas akts, ko žurnālam apliecinājis centra vadītājs.

Kā atzīmē "Ir", alternatīvais statuss gan ļauj pretendēt uz sociālajiem pabalstiem, taču tad jābūt deklarētai dzīvesvietai. "Muceniekos" viņi deklarēties nevar, arī Rīgas patversmēs ne.

Žurnāls vēsta, ka, atjaunojusi alternatīvā statusa dokumentus, Moaza ģimene jau ir devusies uz Beļģiju.

Tomēr "Muceniekos" vēl uzturas otra no Vācijas atpakaļ sūtītā ģimene ar pieciem bērniem. Jaunākais bērns ir dzimis Vācijā un vecāku saistības ar Latviju nozīmē, ka 11 mēnešus vecajam zīdainim Latvijā ir patvēruma meklētāja statuss - pienākas pajumte, sociālais pabalsts un mentora pakalpojumi, par ko līgumu ar valsti noslēgusi biedrība "Latvijas Sarkanais Krusts".