Gulbenē notiks konference "Astma un alerģija bērniem"
Konferences ietvaros tiks diskutēts par alerģisko slimību ārstēšanas metodiku, polinozi un alerģiskā rinīta diagnostiku un terapiju, kā arī par astmas simptomu, t. sk., "sēkšana" atpazīšanu un efektīvu ārstēšanu. Ārsti dalīsies pieredzē, konferences ietvaros liela uzmanība tiks pievērsta klīnisko piemēru apspriešanai.
Konferencē ar lekcijām par bērnu veselību saistībā ar alerģiju un astmu uzstāsies:
Dr.Ieva Cīrule - Latvijas Alergologu biedrības priekšsēdētāja,
Dr.Ineta Grantiņa - Latvijas Bērnu alergologu un pneimonologu biedrības priekšsēdētāja,
Dr.Elīna Aleksējeva - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu alergoloģe – pneimanoloģe.
Konferences norises laiks: 2011.gada 13.maijs, plkst.16.30 – 21.00.
Konferences norises vieta: Vecgulbenes muižas konferenču zāle, Brīvības iela 18, Gulbene.
Kontakttelefons dalības pieteikšanai: 29361936, Dzintra Lepa.
Astma un alerģija ir modernā laikmeta slimības. Rūpniecība, sadzīves ķīmija, sintētiskie materiāli, kosmētika, pārtika – tas viss radījis apstākļu kopumu, kas veicina astmas un alerģijas veidošanos. Aizvien vairāk pieaugušo cilvēku un bērnu saskaras ar šo veselības problēmu klātbūtni. Kā mazināt riskus? Kā diagnosticēt un ārstēt? Kā sadzīvot? Tie ir jautājumi, uz kuriem atbildes jāmeklē arī ārstiem un medmāsām, kuras ikdienas praksē saskaras ar mazajiem pacientiem un viņu vecākiem.
Latvijā ar astmu aizvien vairāk slimo mazi bērni. Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, aptuveni 35% no astmas slimajiem bērniem Latvijā ir vecumā no viena līdz diviem gadiem. Kaut Latvijā precīzu epidemioloģisku datu par saslimstību ar astmu nav, mūsu valstī ar astmu slimo ap 8% bērnu. Ārsti uzsver, ka Latvijā vēl ir daudz neatklātu bērnu astmas gadījumu. 70% no visiem astmatiķiem ir dažādas alerģijas. Speciālisti augošo slimības izplatību skaidro ar pieaugošo urbanizāciju, neveselīga uztura lietošanu un sliktiem sadzīves apstākļiem.
Bērna klepus ir pazīme, ko nedrīkst ignorēt. Ja bērnam ir klepus, vecākiem vajadzētu konsultēties ar ārstu, lai noteiktu, kas ir patiesais klepus iemesls. Klepus agrā rīta stundā vai pēc dauzīšanās, aizdusa pēc kāpšanas pa kāpnēm – tās nav nevainīgas pazīmes, bet nopietni simptomi.
Rita Paeglīte, Latvijas Astmas un alerģijas biedrības priekšsēdētāja: "Vairākums vecāku nezina, kas ir simptomi, kam pievērst uzmanību, un vecāku aizņemtība nereti liedz saklausīt šos simptomus (piem., klepošanu pēc dauzīšanās, aizdusu pēc kāpšanas pa kāpnēm u.c.). Ir vecāki, kuriem ir vēlme noliegt bērna veselības problēmu, – tā ir vēlme izvairīties no jebkādas diagnozes. Tomēr aicinu vecākus būt prātīgiem un izprast, ka, nepievēršot uzmanību simptomiem, tie nemazināsies un nepāries, bet ar laiku padziļinās slimību. Pirmais solis ir uzdrošināties par saviem novērojumiem izrunāties ar savu ģimenes ārstu."
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk konstatēt saslimšanu un sākt ārstēšanu, lai sasniegtu maksimāli labus rezultātus. Laikus uzsākot lietot medikamentus, pastāv iespēja novērst slimības tālāku attīstību, kā arī izvairīties no elpceļu neatgriezeniskas sašaurināšanās.
Uz sarakstu
