Elektromērījumu veikšana – vēl viens solis ceļā uz drošu vidi
Foto: Pexels.com
Cilvēks allaž tiecas pēc drošības sajūtas – gan sadzīviskos ikdienas sīkumos, gan tādos fundamentālos jautājumos kā drošība mājvietā. Domājot par pilnīgu ugunsdrošību, ir jāpievērš uzmanība vairākiem aspektiem: apkures iekārtām un sildīšanas ierīcēm, plītij virtuvē (īpaši, ja tā ir gāzes plīts), ventilācijas sistēmām, kā arī elektroinstalācijām. Ir labi, ja būvējat savu māju pats un varat visiem šiem faktoriem pievērst pastiprinātu uzmanību, bet kā panākt, lai arī dzīvoklis, kas celts pirmskara vai Padomju laikā, būtu drošs? Lasiet tālāk un uzziniet, kādi valstiskie regulējumi un prasības attiecas uz elektroinstalācijām un kāpēc nepieciešama elektromērījumu veikšana!
Ko paredz likumdošana?
Bojāta, laikus nepārbaudīta vai nepilnīga elektroinstalācija var būt par cēloni ugunsnelaimei. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka apmēram 30% gadījumu ugunsgrēka izcelšanās iemesls ir bijusi nesakārtota elektroinstalācija.
Ministru kabineta apstiprinātie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka:
• elektroinstalācijas ekspluatē atbilstoši regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām prasībām;
• elektroinstalācijas, tostarp zemējumu un zibensaizsardzības ierīces, ir jāpārbauda ne retāk kā reizi 10 gados, savukārt ēkās ar sprādzienbīstamu vidi – reizi divos gados, bet ēkās ar ķīmiski agresīvu vidi – katru gadu;
• pārbaudot elektroinstalācijas, ar termokameru ir jāpārbauda arī kontaktu savienojumu kvalitāte;
• pēc elektroinstalācijas pārbaudes ir jānoformē atbilstoši pārbaudes akti.
Tāpat šie noteikumi aizliedz:
• izmantot paštaisītas vai bojātas elektroinstalācijas, iekārtas vai ierīces;
• izmantot neatbilstoši savienotus vadus un kabeļus, kā arī vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju;
• ekspluatēt instalāciju, ierīces vai iekārtas, kuras nav aprīkotas ar aizsargierīci, piemēram, drošinātāju;
• izmantot uz spoles vai cilpās saritinātus pagarinātāju, ja vien to nav paredzējis ražotājs;
• novietot degtspējīgas vielas un priekšmetus gaismas ķermeņu tuvumā (līdz 0,5 m);
• uzglabāt degtspējīgas vielas vai priekšmetus elektrosadales telpā vai skapī.
Foto: Pixabay.com
Tāpat Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantā noteikts, ka par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu tiek uzlikts naudas sods: fiziskajām personām 30–280 eiro, bet juridiskajām personām 280–1400 eiro.
Kā redzams, normatīvajos aktos ar elektroinstalācijām saistītie ugunsdrošības jautājumi aplūkoti daudzpusīgi – gan ekspluatācija, gan dažādu vielu novietošana vai uzglabāšana elektroietaišu tuvumā, gan arī pārbaužu biežums un atbildība par noteikumu neievērošanu. Tomēr ne vienmēr tas, kas rakstīts uz papīra, tiek īstenots arī realitātē – tikai trešajai daļai iedzīvotāju mājās ir ierīkota mūsdienu prasībām atbilstoša elektroinstalācija (saskaņā ar pētījumā "Mājokļa drošības uztvere Latvijas iedzīvotāju vidū" iegūtajiem datiem).
Maza dzirkstelīte var "gāzt lielu vezumu"
Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka ugunsgrēku var izraisīt pat neliela dzirksteļošana. Ja elektroinstalācija ir nolietojusies un netiek laikus pārbaudīta, tajā var veidoties ugunsdrošības apdraudējumi:
• elektroinstalācijā ar laiku var veidoties strāvas noplūde, kas izraisa attiecīgās vietas karšanu un rada ugunsgrēka risku;
• nekvalitatīvi iestrādātu elektrības vadu savienojumu vietas var karst un dzirksteļot (īpaša uzmanība jāpievērš Padomju laikos uzstādītām elektroinstalācijām, jo tad bieži vien tika izmantots "tas, kas ir", un tādējādi vēl aizvien šī laika dzīvokļos instalācijās stāv savienoti dažādu diametru un atšķirīgu metālu vadi, kas paaugstina ugunsbīstamības līmeni);
• elektroinstalācijai pašrocīgi veikta daļēja nomaiņa vai kļūdains remonts, uzstādīti neatbilstoši papildinājumi, kas var traucēt elektroinstalācijas dabību;
• ierīkojot elektroinstalāciju, drošinātāju nominālam izvēlēti neatbilstoša šķērsgriezuma vadi, tādējādi veidojot palielinātu slodzi un veicinot karšanu.
Vienmēr paturiet prātā, ka gan elektroinstalāciju remontu, gan pārbaudi drīkst veikt tikai sertificēts elektriķis, kas ir specializēta uzņēmuma darbinieks vai ir reģistrējies kā individuālā darba veicējs. Elektroinstalācijas pārbaudes laikā elektriķis:
• apseko elektrosadali un izveido elektroinstalācijas shēmu, kurā fiksē:
• aizsargierīču datus;
• vadu un kabeļu markas;
• vadu un kabeļu parametrus;
• mēra elektroinstalācijas izolācijas pretestību. Šīs pārbaudes laikā tiek atslēgta sprieguma padeve;
• pārbauda elektroiekārtu, zemējuma ierīces un zemējumvada nepārtrauktības pretestību;
• ar termokameru pārbauda kontaktu savienojumu kvalitāti. Lai izvērtētu elektroinstalācijas darbību pie lielas noslodzes, pirms šīs pārbaudes var ieslēgt visus strāvas patērētājus;
• pārbauda arī mājas zibensaizsardzības sistēmu;
• aizpilda pārbaudes aktu, kuram pievieno arī pārbaudes laikā uzņemtos termogrāfiskos attēlus.
Jāpiebilst, ka termokameru var iegādāties jebkurš iedzīvotājs, tomēr pirms kameras iegādes ir ne tikai jāizvērtē tehniskie parametri, bet arī jāsaprot, vai pratīsiet veikt mērījumus un vai šis ieguldījums patiešām ir nepieciešams.
Foto: Pixabay.com
Ugunsdrošība ekspertu rokās
Uzņēmuma FN Serviss darbības pamatā ir rūpes par klientu drošību. FN Serviss eksperti ne tikai palīdzēs ar praktisku padomu, bet arī veiks apmācību un sakārtos nepieciešamo dokumentāciju. Plašāku informāciju par mājokļa drošības jautājumiem meklējiet FN Serviss tīmekļa vietnē www.fnserviss.lv, rakstiet sev interesējošo jautājumu uz fnserviss@fnserviss.lv vai sazinieties ar mūsu ekspertu komandu, zvanot pa tālruni 67 556 779! Neriskējiet ar savu namu, īpaši tāpēc, ka rūpēties par drošību ir tik vienkārši!
Uz sarakstu
