-
Baltijā lielākais dzirnavu ūdensrats – Ieriķu dzirnavu dabas taka
Ieriķu dzirnavas ir neskartas dabas apņemts parks Amatas novadā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kam cauri plūst straujā, ūdenskritumiem bagātā Melderupīte. Pirmo reizi Ieriķu dzirnavas Ieriķu muižas kartē parādās jau 1681. gadā, un vēl mūsdienās var lepoties ar vairāk nekā 350 gadu vecajiem dzirnavu mūriem; šis piemineklis ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Ieriķos daba ir izveidojusi un cilvēki pilnveidojuši brīnumjauku relaksēšanās vietu – Ieriķu dzirnavas un dabas takas.
-
Krimuldas muižas pils – viens no spilgtākajiem klasicisma stila villu arhitektūras paraugiem Latvijā
Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, netālu no Siguldas pilsētas, savukārt netālu no muižas atrodas senākās Krimuldas viduslaiku pils drupas. Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta ap 1822. gadu, un šī celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras paraugiem Latvijā. Muiža šobrīd darbojas kā sertificēta rehabilitācijas iestāde, piedāvājot arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus.
-
Gaujienas muižas apbūves ansamblis – vieta, kur reiz mitis leģendārais komponists Jāzeps Vītols2
Gaujienas muižas ansamblis atrodas Apes novada Gaujienas pagasta Gaujienā. Visvecākā no ēkām, kas saglabājušās līdz mūsdienām, ir muižas klēts, kuras jumta vējrādī redzams gada skaitlis 1788. Ap šo pašu laiku ir celts arī spirta brūzis, no kura palikušas vien drupas. Visskaistākā un jaunākā no muižas ansambļa ēkām ir jaunā pils, kuras celtniecību barons Jūliuss fon Vulfs noslēdza 1850. gadā. Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
-
Mieru neradušie gari Dzērbenes pilsmuižā
Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta centrā Dzērbenē atrodas 18. gadsimta beigās klasicisma stilā celtā Dzērbenes pils muižas kungu māja. Tā būvēta agrākās, 14. gadsimtā celtās un 1577. gadā nopostītās, Dzērbenes viduslaiku mūra pils vietā. 2010. gadā veikta iekštelpu rekonstrukcija un fasādes restaurēšana, un šobrīd Dzērbenes pilī atrodas pagasta padome, tautas nams, mūzikas skola un kafejnīca.
-
Velna acis jeb Ungurpils peldošās salas
Ungurpils dzirnavu ezers Alojas novadā, kura kopējā platība ir ap 30 hektāriem, ir mākslīgi veidots, uzpludināts ezers, tomēr katru pavasari, atmostoties dabai, fascinē kā vietējos, tā iebraucējus ar kādu unikālu parādību – savām peldošajām salām –, ko apvij arī dažādas teikas, kas saistītas ar to izcelsmi. Kopš 1977. gada ūdenskrātuve kopā ar apkārtējo dabas ainavu ir valsts nozīmes aizsargājamais objekts.
-
Likteņdārzs – valsts un cilvēku likteņu satikšanās vieta3
Likteņdārzs atrodas uz Daugavas pussalas, kas radusies pēc Pļaviņu ūdenskrātuves izveides 1965. gadā, netālu no Kokneses pilsdrupām un Kokneses luterāņu baznīcas. Līdzīgi kā savulaik Brīvības piemineklis, arī Likteņdārzs tiek veidots par līdzekļiem, ko ziedojuši desmitiem tūkstošu cilvēku, kā arī daudzi uzņēmumi. Pirmie darbi dārzā sākti 2008. gadā, un projekts iecerēts kā dāvana Latvijas simtgadē 2018. gadā.
-
Pirmais Bībeles tulkojums latviešu valodā – Ernsta Glika Bībeles muzejs3
Ernsta Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnes pilsētā un ir vienīgais Latvijā un Baltijā, kas savā krājumā glabā 1694. gadā latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevumu. Muzejs ierīkots 1990. gadā ēkā blakus Alūksnes luterāņu baznīcai. Muzeja ekspozīcija veltīta pirmajam Bībeles tulkojumam latviešu valodā un tās tulkotājam, mācītājam Ernstam Glikam.
-
26. septembrī gaidāms koncerts-tikšanās ar Aivaru Hermani
Sestdien, 26. septembrī plkst. 18.00 Ungurmuižā notiks koncerts – tikšanās ar ģitāristu, komponistu un producentu Aivaru Hermani, mūziķi ar vairāk nekā 45 gadus ilgu muzikālās darbības pieredzi un radošiem sasniegumiem.
-
Smiltenē būs iespēja vērot dejas izrādi "Ēnas"
Ceturtdien, 15.septembrī, plkst.19.00 Smiltenes pilsētas kultūras centrā būs skatāma dejas izrāde "Ēnas" - laikmetīgās dejas un ēnu teātra principu sintēze, aģentūru LETA informēja dejas atbalsta fonda "Zvaigžņu AkA" pārstāve Daira Kārkliņa.
-
Smiltenes novada pirmsskolas pedagogiem palielina atalgojuma likmi
Smiltenes novada domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstījuši priekšlikumu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, tostarp skolu pirmsskolas grupu pedagogiem, noteikt mēneša amatalgas likmi 620 eiro par 40 darba stundām nedēļā, aģentūru LETA informēja Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.